Īpaša Dieva dāvana

Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu. [1.Kor.1:21]

Visa pasaules gudrība ir vienkārša bērnišķība, vēl vairāk, neprātība, salīdzinot ar dievišķo Kristus atziņu. Kas gan ir brīnišķīgāks, kā zināt un atzīt lielo neizsakāmo mistēriju, ka Dieva Dēls, mūžīgā Tēva attēls, ir pieņēmis cilvēka dabu?

Ir daudz prātojumu par Kristus, mūsu Pestītāja, bērnību, bet tas ir būtiski, lai čakli tiecamies pazīt Kristu, proti, ka mūžīgais Dievs ir tik ļoti pazemojies, piedzims nabadzībā un postā, un visu to darījis mūsu grēku dēļ.

Drīz pēc Kristus dzimšanas, Jāzepam ar savu ģimeni bija jābēg uz Ēģipti, jo Hērods vēlējās Bērnu nogalināt. Kad viņi atgriežās Naceretē, pēc Hēroda nāves, Jēzus bija paklausīgs saviem vecākiem.

Kurš nepiedauzās šajā vienkāršajā Jēzus dzīves veidā, ir svētīgs ar augstu, dievišķu apķērību un viedumu, jā, viņām tiek īpaša Dieva dāvana, un tā ir Svētā Gara darbs.

Mūsu svētais Pestītājs pazemoja un noniecināja sevi, un bija paklausīgs līdz nicināmākai nāvei pie krusta, par mierinājumu nabaga, nožēlojamai un grēcīgai cilvēcei.

Vai Viņš nav godājams, cildināms un slavējams?