Demokrātiskais misticisms luterismā
Noklausies šo e-publikācijuMānīgu garīgas atmodas iespaidu harizmātiskā kustība rada tajās luteriskajās baznīcās, kas atkritušas no Svēto Rakstu mācības.
Piemēram, liberālās, racionālisma un neticības smagi ievainotās Skandināvijas luteriskās baznīcas gandrīz 70% apmērā ir harizmātiskās kustības pārņemtas. Tāda Latvijā labi pazīstama pentakostāla kustība kā “Dzīvības Vārds” pie mums ir atnākusi no Upsalas – Skandināvijas liberālteoloģijas citadeles. Arī citās Eiropas un ASV luteriskajās baznīcās situācija ir līdzīga.
Šeit der atcerēties, ka harizmātisms lielā mērā ir misticisma (Luters teiktu – entuziasma) paveids. Racionālisms un misticisms ir vienas un tās pašas garīgās pieejas (paradigmas) divas puses, kas ļoti cieši saistītas, viena otru ierosina un pastiprina. Racionālists, izjuzdams racionālisma vienpusību un garīgo seklumu, pilnīgi dabiski sevi emocionāli kompensē kādā misticisma paveidā, un otrādi, – mistiķis savā dziļākajā būtībā ir racionālists.
Arī citās konfesijās – Austrumu pareizticībā, Romas katoļu baznīcā u.c. – harizmātiskā kustība ienāk caur senākajām, klasiskajām misticisma (entuziasma) formām: Marijas un svēto kultu, vizionārismu, svētbilžu godināšanu un šo konfesiju akceptēto skolotāju – mistiķu mācībām. Harizmātisms, protams, nav vienīgais misticisma paveids, taču tas ir visdemokrātiskākais savā vienkāršībā, tādēļ – visizplatītākais, jo tas atbilst mūsdienu demokrātiskā un materiālistiskā racionālisma prasībām pēc garīguma.
Ar materiālismu pastiprināts racionālisms ir jau ilgāku laiku caur liberālteoloģijas ietekmi grāvis un nomācis luterismu, kas pēc savas būtības nav nedz racionālistisks, nedz misticisks, bet vienmēr bijis opozicionārs racionālisma – misticisma paradigmai. Rezultātā, runājot kāda izsmējīga vācu luterāņa vārdiem, “kristīgā ticība pie mums daudzviet ir vienīgi mācība par to, kā vecomāti klausīt un kaķi aiz astes neraustīt.” Tieši šādā izsausinātā tradicionālisma, materiālisma un demokratizēta racionālisma vidē demokrātiskais misticisms – harizmātisms – rada garīgās dzīvības ilūziju.
Tradicionālie liberālteologi parasti neiebilst harizmātisma būtībai, bet uzskata to par interesantu un perspektīvu garīgu strāvojumu, kas jauki atsvaidzina baznīcas tradicionālistisko atmosfēru. Vienīgais iebildums, ko liberālteologi izvirza pret harizmātismu, ir tā neiecietīgais radikālisms un šķeltnieciskās tendences, kas ir baznīcpolitiski traucējošas. Taču liberālteologi zina arī to, ka harizmātisms ir diezgan viegli piejaucējams un pēc radikālisma un neiecietības stadijas, kad radikālākie vienkārši “sadeg”, bet mērenākie norimst, iestājas mīlīga, sentimentāla un iecietīga harizmātiskā konformisma stadija.
Citādi ir ar luterismu, kurš paliek uzticīgs Rakstiem un savām ticības apliecībām; šis luterisms nav piejaucējams un nekad nekļūst baznīcpolitiski ērts. Tādēļ baznīcas vadītāju izvēle biežāk apstājas pie harizmātiem, nevis pie mācībai uzticīgiem luterāņiem.
Harizmātisms ir līdzejoša parādība arī Skandināvijas senajām, šobrīd jau mirstošajām, luteriskās atjaunotnes kustībām, kuru vadītāji mēģina ar harizmātisma palīdzību tajās iedvest jaunu dzīvību. Uz šo kustību “mirstošajām miesām” tad arī parazitē šie, no pentakostālisma importētie, garīgie strāvojumi, kas iedarbojas kā atsāpinoša narkotika un ļauj šīm kustībām “skaisti nomirt” (skat. Mt.24:28).
[Pārpublicēts no LMF]
nu tak ka “kristīgā ticība pie mums daudzviet ir vienīgi mācība par to, kā vecomāti klausīt un kaķi aiz astes neraustīt.”
– – –
= t.i.= kā būt paijiņam :/
īsti nesapratu atgriezenisko saiti – kā misticisms būtībā ir racionālisms
Un vēl – droši vien būsiet dzirdējuši par leģendām, stāstiem, mītiem, kā nu kurš to uztver, ka bijušas reālas zīmes un parādības, kā liesmu mēles līdzīgi kā tas aprakstīts apustuļu darbos. arī kad cilvēki ietērpti tādā kā gaismā. Vai kāds ir papētījis par šīm lietām – tā ir patiesība vai meli?
harizmātisma ideja tā pati, kas pentakostālismā – atmest cilvēcisku organizēšanu un vienkārši lūgt Dievu, reiz pa reizei norunāt kādu svētrunu, liecināt, bet pārsvarā ideja ir neiejaukties, bet ļaut lai Svētais Gars vada sapulci. Ir jau tur kādi patiesības elementi, kas līdzīgi Lutera domām, ka jāatmet visas nevajadzīgās tradīcijas, kas pretrunā ar Dieva vārdu un apgrūtina sirdsapziņu, tomēr īsti nesapratu – kas tad tik slikts liturģijā un dziesmu grāmatās. vai tiešām ir tā, ka vienkārši jāgaida, kad Dievs kaut ko vadīs tā pa tiešo. Bībele vēsta, ka kādreiz tā būs – nevajadzēs ne sakramentus, ne lūgšanas, ne liturģiju, kad nāks pilnība. Kādi grib pasteidzināt to, taču vai tad ja Dievs gribētu pēc Azusas ielas parauga vadīt, vai tad Jēzus būtu iestādījis sakramentus, vai Dievs caur apustuli Pāvilu būtu devis norādījumus, kā organizēt sapulces?
jaa, bitem saape…
īsti nesapratu atgriezenisko saiti – kā misticisms būtībā ir racionālisms [Ingars]
– – –
vai varbūt tad saproti sakāmo ‘no viena grāvja ārā – otrā iekšā’ ??
– – –
Racionālists, izjuzdams racionālisma vienpusību un garīgo seklumu, pilnīgi dabiski sevi emocionāli kompensē kādā misticisma paveidā, un otrādi
– – –
tas ir tā, kā matemātiskajā vienādojumā nezināmos aizstāj ar burtiem x; y; n; z utml
tas ir tāpēc, ka atbildes netiek meklētas rakstos, bet sevī (loģikā, izjūtās vai fantāzijās)
tas ir tamdēļ, ka miesa nespēj spriest garīgi
God. Bite, vai Jūs nevarētu vienu kārtīgu pētījumu veikt par luterāņu baznīcu šodien? Manuprāt, ar to galīgi nav kārtībā, daudzi cilvēki staigā “izsalkuši”, nepārveidotām dvēselēm, kā iekapsulējušies, te jāuzņemas atbildība varbūt draudžu ganiem. Rodas iespaids, ka šis vārds notiek: ” Un Sardu draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kam septiņi Dieva gari un kam septiņas zvaigznes: Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.
2 Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo Es neatradu tavus darbus pilnīgus Mana Dieva priekšā!
3 Atceries tāpēc, ko tu esi dabūjis un dzirdējis. Turi to un atgriezies! Ja tu nebūsi nomodā, Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi.”
Redz, tumsu var izkliedēt, vairojot gaismu, ja luterāņi būs nodevušies, degošām sirdīm, neignorējot Vārdu, un arī Svēto Garu, varbūt spēs izkliedēt viltus sajūsmu, plika formālisma un intelektuālisma gara radīto sastingumu. (zināšanas vēl negarantē gudrību ;)
Vajadzētu zinātnisku pamatojumu, kādēļ draudzes ir kā pamirušas.. nez vai tur vainīgs aizjūras harizmātisms
Meja āmen taviem vārdiem, taču uzmanīgi ar to – plika formālisma un intelektuālisma gara radīto sastingumu. (zināšanas vēl negarantē gudrību ;)
jo harizmāti bezkaunīgi šādus izteicienus attiecina uz mācību kā tādu un galugalā tiek atmesta mācību un paliek tā viltus sajūsma…tukšums
No kā tad rodas patiesa sajūsma? no patiesas mācības, kad pareizi tiek sludināts Vārds un pārvaldīti sakramenti – sajūsmai jābalstās Dieva atklātajā patiesībā.
Piemērs – mācītājs kā aicināts un iecelts Dieva vārda kalps pasludina piedošanu Tēva Dēla UN SVētā gara vārdā. Lūk tad pareizi uztvertai šai vēstij vajadzētu izraisīt tādu sajūsmu, ka visi no prieka kliegdami lēkātu un dejotu.
Bet kāds iemesls ir piemēram tādā harizmātiskā dievkalpojumā-tusiņā? Vai Ledjajeva bļaustīšanās?
Man vienkārši ļoti sāp sirds par manu draudzi, kur tiek iakopta dievkalpojuma forma, visādos veidos, mehāniski panākts, lai maksā, bet tukšums ir sirdī, es tur miru nost, un tādēļ saprotu, kā ir , kad cilvēks , kas negrib ticēt šā tā, meklē , kas ir citur, tiem, kas nav Rakstos lasījusies, ir liela iespēja aizklīst pavisam tālu, man sāp par maniem radiem, kuri ir sakristījušies, mēģinājuši iet uz baznīcu un tā arī no būtības neko nav sapratuši un dzīvo pa vecam, bail domāt, kas var notikt ar bērnu, kurš netiek audzināts ar To Kungu, bet sirsniņa ta ir tīra kristībā mazgāta…
Tādēļ ļoti liela atbildība jāuzņemās ganiem, kā teikts, jāsludina mīlestībā, gara spēkā, jāliecina ar savu dzīvi, ko tajā ir Kristus darījis, jābūt patiesiem, ak, kāda atklātībai ir spēks, nevis svētulīgai maskai… un tikai tad analizēsim harizmātus. nesaukšu vārdus, bet zinu vīrus, kārtīgus Kristus mācekļus viņu vidū…
vai ta mejai ar vaardu un sakramentu vien nepietiek?
jautājums allaž apskatāms šādi:
ko cilvēks meklē
vai svēto Garu (ar grēk-atziņas sagrauztu sirdi)
vai gara sajūsmu (ar jūtu saviļnošanu)
?
un te nu ir jāizšķirās (viens jāatmet) izvēloties vai nu vai
tā pat kā izvēlē starp labu dzīvošanu un mūžīgu dzīvošanu
pričom te laba dzīvošana, puiši, nezinu, cik jums gadu, bet man ir pietiekoši, lai teiktu, ka manai ticībai uz Kristu jābalstās Vārdā un Viņa spēkā, lai varētu nodzīvot dzīvi pēc Viņa prāta (pēc iespējas), lai varēti tikt galā ar visiem pārbaudījumiem. tādēļ Baznīcai ir uzdevums cilvēku tā mācīt, par viņu tā aizlūgt, viņam tā pasludināt, lai viņš stiprinātos šajā ticībā, atziņā, pieaugdams savā Kungā, lai spētu pareizi rīkoties tad, kad piemeklējušas pamatīgas bēdas, krīzes, nepatikšanas, lai mācētu bērnus izaudzināt kristīgi, lai nemeklētu palīdzību pie pūšļotājiem, bet Baznīcā, lai zinātu, kas ir laulība, kā kopt attiecības, kā saturēt ģimeni šajā vājprāta laikā, kad šī institūcija ir kā māls ar dzelzi un neturās kopā… dodiet cilvēkiem šo barību, Jēzum sāp sirds redzot izsalkušus cilvēkus, man arī, stipriniet viņus, nebīdiet pamatmācību vien… satraucieties par izsalkušiem cilvēkiem pēc kristīga padoma viņu problēmās, nevis par to, ka kāds skaļāk slavē Dievu, > te es redzu pamatproblēmu
vai tu Rakstus arī lasi
vai tikai paļaujies uz dievu?
– – –
[1.Kor. 15:19]
– – –
par ko tavuprāt runā šī rakstu-vieta?
nu ta,te jaiejaucas ari man.
bitem man jasaka,ka Jezus nenaca dibinat ne harizmatus,ne luterismu,ne katolismu,ne misticismu.Jezus naca dibinat savu draudzi,kur darbojas Svetais Gars.visa ta aleksandra bites uzstasanas ir tuksa plapasana.Svetais Gars var but klatesoss ka luteriskaja baznica,ta pie harizmatiem,vai ari nebut.sodien ari daudzas harizmatiskajas kustibas,kas ieprieks ir bijusas stipras,ir verojama tuksa sajusma,jo ir kads iemesls,kapec Svetais Gars tur ir apbedinats.tomer pasaule rodas arvien jaunas kustibas,kas ir spejigas staigat svetuma un Sveta Gara speka.
un vel.drizak agonijaa nomirs aleksandra bites luterisms,neka harizmatiska kustiba.atceries,aleksandr,ka pirma draudze bija harizmatiska un tada ta bus ari beigu laikos.
Meja tev ir pilnīga taisnība – mācītājam par to ir jārūpējas.
Normund – viss ir atkarīgs no tā, vai harizmātiskās kustības pieņems atpakaļ tīro evaņģēliju, ko savā pārgalvībā atmetušas, viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti mēs ievērojam Dieav vārdus.
Svētā Gara darbības mērs atkarīgs no tā, vai pareizi tiek sludināts vārds, vai tiek pārvaldīti visi sakramenti. Piemēram – harizmātu draudzēs vienmēr Svētais Gars būs ierobežots, kamēr mācītāji nesāks klausīt Jēzum – piedot grēkus Jēzus vārdā, ļaut kristīt zīdaiņus un vēl citas svarīgas lietas ievērot.
Tas, ka kāds mēlēs runā vēl neko nenozīmē, jo to var arī notēlot, tāpat visu sajūsmu, gar zemi krišanu – jā šādas lietas pirmdraudzē apstiprināja evaņģēliju, taču vai var būt tā, ka Dievs vēlākos laikos apstiprina ar brīnumiem ko pretēju tam, ko Viņš apstiprinājis agrāk? Vai Dievs mainās? Nē un tāpēc būtu nopietni jāpārdomā – ja harizmātu mācība daudzos aspektos ir pretrunā Dieva vārdam, tad no kurienes tie brīnumi, kas apstiprina maldus? es pad domāt par to negribu
ko es bez jums vīri, Normund un Ingar, darītu :) ;)
jā, jā šitie ir īstie, kas tevi sadakterēs :/
(iz vārda dakts)
cik saprotu, mums ir mazliet atšķirīgas izglītības, tu esi stips dogmatikā, bet es esmu studējusi integratīvo teoloģiju, līdz ar to skatos uz lietām no šī redzesleņķa, ja tu saproti, par ko runāju. manuprāt, mācītāju izglītībā šeit ir robs. Mazs piemērs, lai tu ieraudzītu. Mācītājs no kanceles pasludina, ka jums būs piedot pāridarītājiem, labi. Bet viņš neprot pamatot, kas no tā, izanalizēt, kas notiek ar tevi ar to otru, kam tiek piedots, kā tas iespaido tavu veselību u.tml. un ja cilvēks nesaņem skaidrību, viņš meklējās citur salasās Vilmas Lūles ar piejaucētu mācību, kur tā skaisti izstāsta par piedošanas labumu + vēl visādu sviestu…
kas attiecas uz tevis pieminēto rakstu vietu, o.k., tastā ir taisnība, bet vai tad Bībelē kaut kur teikts, ka nav jārūpējas arī par šo dzīvi? Tas Kungs ir mūsu labais gans, Viņš LIEK mums ganīties zāļainās ganībās (Viņš grib, lai mēs saprastu, kur ir labi),Viņš Jāņa esvaņģēlijā tik ļoti rūpējas par cilvēka labklājību, pirmkārt, protams, garīgo, ka stāsta vai cik reizes “ES Esmu ceļš, dzīvība, gaisma, lai jums nebūtu jāstaigā tumsā, Viņš dziedina, Viņš apkopj dvēseli, sarunājoties utt. Domāju, Viņš grib , lai mēs dzīvotu gudri, par svētību sev un citiem. Tāpat vēstulēs daudz runā ir par to, kā rīkoties pareizi…, tād kāpēc tāda piebilde, it kā es aicinātu ignorēt mūžību? (šeit atkal nedrīkst skatīties vienpusēji vai plakani, jo ir šīs abas puses, rūpes šodien, domāšana uz mūžību; debesu valstība jau nāk, tā jau šodien var būt starp mums, vai tu zini – kā, izskaidro to cilvēkiem… :))
līdz ar to domāju, mums nevajadzētu strīdēties
meja,loti tev piekritu.Jezus ir nacis lai mus glabtu.Vins ir nacis lai izmainitu ari musu dzives.Vins saka;Es esmu nacis lai jums butu dziviba un parpilniba.mani tulit apvainos labklajibas evangelijaa,bet Jezus to ir teicis.te,protams neiet runa par naudu,bet Evangelijs noteikti ir ietekmejis tautas labklajibas limeni.to nenoliedz pat laicigie vesturnieki.
es domaju,ka harizmati dazreiz iekrit otra gravi,kad sak runat galvenokart par labklajibu.tad tie paliek tik pat sausi ka sausakie luterani.
domaju,ka patiesiba ir kaut kur pa vidu.Jezus teica;Es esmu cels.cilvekam ir raksturigi metaties pa gravjiem.
meja,atceros,ka tu kaut ko mineji,ka daudzi luterani mekle zalainas ganibas,bet tas neatrod.kadreiz janis bitans un martins irbe rikoja harizmatiskas sapulces gregorskola saldu,bet tagad ari tur viss ir beidzies.esmu dzirdejis par via de kristo,kas ir luteranu atjaunotnes kustiba,bet ari tur viss ir ierobezots.par to var intereseties pie helenas andersones konsistorijaa.agris iesalnieks kadreiz rikoja dziedinasanas sapulces sv.annas baznica liepaja,bet vinu par to izsledza no baznicas.aluksnes pravestu ilgoni alpi izsledza no baznicas par harizmatiskam aktivitatem.kede ir pastiepta garaka pie luteraniem,bet tomer harizmatiski kristiesi luteranu draudzes joprojam tiek vajati.
butu jau labi,ja butu tads harizmatisma drudzis,ka raksta aleksandrs bite,bet diemzel tas ta nav.
redzi, Meja, tā jau gadās, kad mācās teoloģiju neesot Baznīcā
tad cilvēkam pašam nākas būt dievam
un izdomāt savu evaņģēliju
– – –
ticība nava tā dimensija, ko mēs tveram ar prātu
tamdēļ ir aplami sludināt ‘tā lai “tas tur” to saprastu’
viss, ko mēs tādā veidā varam iegūt ir vienīgi zaudējums (sagrozīts evaņģēlijs)
– – –
bet īstā Dieva dāvana ir tā, kas nāk no augšienes
un tiek dota īstā laikā un īstajām personām
un neba mūsu sludināšanas rezultātā,
bet pasludinātā Evaņģēlija paša
spēkā (un to paveic
Dieva svētais
Gars
:)
Normunds, mute tev liela! Tad varbūt atnāc uz A.Bites dievkalpojumiem. Svētdienās 10.00 Biķeru baznīcā! Un pavēro šo “mirstošo” draudzi!
Un jā Pirmie kristieši bij Harizmāti… kas ticēja un balstījās Dieva Vārdā un ticēja uz Jēzus Kristus apsolījumiem, klausīja Jēzus Kristus pavēlēm un Neizgudroja paši savu teoloģiju!
Taču mūsdienu Harizmāti savu ticību balsta savā sajūsmā, savā PR un savā sludināšanas “efektivitātē”… tad arī Scientologiem ir Svētais Gars ;)
normunds, un man šausmīgi sajūsmina Harizmātu plātīšanās ar “lūgšanu grupiņām”, “dziedināšanasd dievkalpojumiem” “exorcismu” un tomēr neviens no viņiem nevar lielīties ne ar vienu kristītu zīdaini… jo Harizmāti tic, ka Dieva Valstība pieder neticīgajiem… jo tieši “Tādiem” (neticīgiem) Pieder Debesu Valstība pēc Harizmātu mācības!
Kristus gan mācījā, ka Tādiem (ticīgiem) pieder Debesu Valstība, jo bez ticības Dievam nevar patikt. Un Kristus pavēlēja tādus kristīt, jo Kristībā mēs saņemam grēku piedošanu un Svēto Garu, bet Harizmāti to aizleidz paši SAVIEM bērniem!
Vai daudz var gaidīt no “draudzes”, kas ar modernām PR metodēm pumpē sajūsmu no cilvēkiem, bet paši saviem bērniem Debesu Valstības Apsolījumu aizliedz dāvāt!
Nu es ta lasu un saku saprast to kapec A.Bites kungs ir tik dzili par luterisko macibu. Atklati sakot, man ari ir svariga si maciba, bet reti kura draudze vairs pie tas turas…
Nu ja runa ir par J.Bitanu, tad ir jau labs laicinas ka samejais sava draudze Liepaja maca pareizticigu surogatu, bet M.Irbe ir un paliek M.Irbe. Varu pacukstet, ka daudziem ir si meelu davana, bet labakais ir tas ka daudzi to prot iztulkot.. Taka nevajadzetu parmest sis lietas luteraniem. Bet sajas diskusijas jau ir minets, ka Dievs ir kartibas Dievs… Un Sv.Raksti mus maca ka sis davanas lietojamas… Ja kads dara citadak, tad jadoma, pa kadu celu tad iet neppaklausigie, evangelija sagrozitaji un vel citi dazadi gadijumi???