Lūgšanai dotie Dieva apsolījumi

Dzīvības Vārds

“Visu, ko jūs … lūgsit, to jūs dabūsit.” (Mt.21:22)

Ja es lūdzu ticībā, Dievs man dos visas lietas

PAREIZI. Dievs grib, lai mēs uz Viņu saucam ticībā, ka Viņš mūs dzird un svētī (Mt.21:22). Tāpat arī Raksti māca, ka tam, pēc kā mēs dedzīgi lūdzam, jābūt saskaņā ar Dieva žēlastības pilno prātu attiecībā uz mums. Kā Jēkabs raksta: “Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat” (Jēk.4:3). Jēzus paskaidro: “Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā” (Jņ.14:13).

Jā, Dievs vēlas, lai mums būtu VISAS LIETAS, bet vienmēr saskaņā ar Viņa labo prātu, un sirdīs paturot Viņa valstību. Labi un pareizi mēs lūdzam, kad sakām: “Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes” (Mt.6:10).

Vislabākais lūgšanā ir tas, ka lūgt nav jāmācās. Man tikai no sirds jārunā ar Dievu

NEPAREIZI. Dievam tīkama lūgšana nerodas pati no sevis. Paliekot pie savām emocijām un iedomām, “mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā” (Rom.8:26). Pēc savas dabas mēs par lūgšanu parasti atceramies tikai grūtos brīžos, vai arī tad, kad mums tas šķiet izdevīgi. Jēzus mācekļi, zinādami, ka tas attiecas arī uz viņiem, sacīja: “Kungs, māci mums Dievu lūgt” (Lk.11:1). Ar vārdiem un piemēru Jēzus mācīja saviem mācekļiem atrast laiku regulārām lūgšanām (Lk.5:16).

Dievam tīkama lūgšana nav mūsu vajadzību spontāni “izvirdumi”. Patiesa lūgšana ir mūsu ikdienas atbilde uz Dieva vārdu. Jo ciešāk mēs tveramies pie Dieva vārda, jo labāk mēs mācāmies ko un kā lūgt. Tad lūgšana vairs nerodas no mūsu pašu iegribām, bet no ikdienas pārdomām par mierinošo un iedrošinošo Dieva vārdu. Tāpēc apustulis Pāvils skubina: “Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā IK BRĪDI” (Ef.6:18).

Dievs vienīgi prasa, lai es pēc labākās sirdsapziņas censtos lūgt patiesi, godīgi un dedzīgi

NEPAREIZI. Iedarbīga lūgšana nav atkarīga no mūsu labākajiem centieniem, bet no Dieva apsolījumiem. Saskaņā ar Rakstiem, visi Dieva apsolījumi ir JĀ Kristū Jēzū (2.Kor.1:20). Mēs zinām, Dievs mūs dzirdēs un palīdzēs mums lūgšanā, jo ticībā mēs esam droši, ka Kristus “var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai [mūs] aizstāvētu” (Ebr.7:25).

Pat ja esam šaubās un nespēkā savu grēku dēļ, Raksti apsola: “Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā” (Ebr.4:15-16).