Nevienam neklājas sludināt, kas nav Dieva vārds
“Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus.” [1.Pēt.4:11]
Tas ir, ja kādam ir tāda ticība, ka viņš spēj mācīt un sludināt, lai viņš māca un sludina, — kā arī Sv. Pāvils raksta: “..netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris. Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi. Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas — kalpošanā, spējas mācīt — mācīšanā…” (Rom.12:3-7)
Tā Dievs ļaudīm ir izdalījis dažādas dāvanas, kuras visas ir domātas tieši tam, lai mēs ar tām kalpotu savam tuvākajam. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri ir vadošā amatā, sludinātājiem un citiem amata vīriem. “Ja kāds runā, tad kā. Dieva vārdus..” Šī lieta ir īpaši jāievēro: nevienam neklājas neko sludināt, ja viņš nav pārliecināts, ka tas ir Dieva vārds.
Ieskaties