Skip to content
15. aprīlis, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

46. Ko nozīmē Dieva Vārda nievāšana?

  • Sākums
  • Ticēt mākoņu stūmējiiem
  • e-raksti

Ticēt mākoņu stūmējiiem

Ilārs Plūme

Vīlušies rietumu zinātnē un medicīnā, ļaudis ar apbrīnojamu naivumu un bērnišķīgu dedzību pievēršas austrumu reliģiskajai filozofijai un medicīnai plaukst un zeļ dažādi pulciņi, skolas un kustības.


No austrumiem šurp brauc skolotāji, parādās arī pašmāju “mākoņu stūmēji”, visdažādāko slimību dziednieki un pasaules glābēji, un rietumu cilvēks uz to visu raugās ar ieplestu muti un apbrīnā izplestām acīm.

Mums stāsta par enerģijām, iņ un jaņ, čakrām un karmu, mikro un makro kosmosu;
māca koncentrēties, meditēt un sola visādus brīnumus, un kā lielu gudrību garīgi nogurušajam rietumu cilvēkam paziņo – grēka nav! Visi ceļi ved pie Dieva! Pats cilvēks ir Dievs!

Taču, paraugoties uz Indiju, Ķīnu, Tibetu, gribot negribot rodas šaubu pilni jautājumi: vai austrumos cilvēki ir veseli, laimīgi un apmierināti? Vai drīzāk tieši tur nevalda slimības, posts, nabadzība un sociālā netaisnība vēl lielākā mērā kā rietumos?

Taču šādi kritiski jautājumi nav populāri.

Mūsdienu cilvēkam, kas vairs nesaprot kristīgo ticību, ir vīlies arī ticībā savam prātam un tā spējām, bet tomēr joprojām ilgojas pēc miera, dzīves jēgas un piepildījuma, austrumi šķiet, ja ne gluži glābiņš, tad vismaz zināms patvērums. Tādēļ gandrīz jebkura austrumu reliģiskās filozofijas kritika mūsdienās izraisa gandrīz vai sašutumu.

Tomēr gan rietumu, gan austrumu domātājiem varbūt vajadzētu klusināt savu neapmierinātību un kopīgi uzdot sev jautājumu – kas ir tas iemesls, kura dēļ nedz rietumi, nedz austrumi nespēj tikt galā ar pasaulē valdošo ļaunumu?

Atbilde nepārprotami ir saistīta ar vārda ‘grēks’ izpratni.

Rietumos laicīgi (sava prāta vadīti) cilvēki un diemžēl arī arvien vairāk un vairāk kristiešu par grēku uzskata vienīgi atsevišķus ļaunus darbus, bet pašu cilvēku par labu. Vēl izteiktāka šī tendence ir austrumos, kur grēks tiek uzskatīts vienīgi par zināšanu trūkumu, bet pats cilvēks par dievišķu. Tomēr šāda izpratne ir nepareiza savā būtībā un līdz ar to nepareiza ir arī slimības ārstēšana.

Īpaši skaidri tas atklājas Kristus vārdos, kur, definējot grēku, Viņš nerunā vis par sliktiem darbiem vai labu darbu nedarīšanu, bet saka, ka grēks ir neticība Viņam.

Tātad grēks pirmām kārtām nav kā darīšanas vai nedarīšanas, bet ticības jautājums.

Tādēļ, raksturojot grēka būtību, luteriskās baznīcas tēvi arvien ir uzsvēruši bībelisko patiesību, ka grēks vispirms ir cilvēka dabas samaitātība, no kuras rodas visi ļaunie darbi. Šis iedzimtais grēks, ko mēs no paaudzes uz paaudzi pārmantojam no Ādama un Ievas, ir tik dziļa, ļauna cilvēka dabas samaitātība, ka ar prātu tas nav ieraugāms, bet tam jātic pēc Rakstu atklāsmes.

Lūk, šī Rakstu atklāsme tad arī ir pārliecinošā Svētā Gara balss, kas stāsta, ka pēc savas dabas ikviens cilvēks ir caur un cauri slikts un samaitāts, un mums ir nevis pamazām jākļūst labākiem, bet – par pilnīgi citiem cilvēkiem jeb jāpiedzimst no jauna.
Lai ko mēs arī darītu, kā nopūlētos ar sevis disciplīnu un pilnveidošanu, mēs nespējam mainīt savu dabu. Turklāt grēks mūs padara garīgi aklus, un mēs paši savu samaitātību tā arī nespējam ieraudzīt, kā to liecina visa mūsdienu dzīve un tūkstošgadīgā cilvēces vēsture.

Šī piedzimšana no jauna jeb garīga dzimšana var notikt vienīgi ticībā Kristum.
Kur ir šī ticība, tur grēka vairs vienkārši nav, jo Kristus ir samaksājis par visu cilvēku grēkiem.

Šī ticība rada jaunu cilvēku, kas pēc savas jaunās dabas ir labs un nespēj darīt neko citu kā vien labus darbus.

Tur, kur šīs ticības nav, paliek grēka tumsa, ļaunums, posts un elle, lai ko arī cilvēki par to domātu vai sacītu. Jā, mēs varam ierobežot vienu vai otru savas dabas izpausmi, bet nevaram mainīt paši savu grēcīgo dabu. No tās mūs var atbrīvot vienīgi Kristus.

Turklāt ir jāatceras: kamēr vien mēs šajā pasaulē dzīvojam, mūsu vecā grēcīgā daba arvien vēl būs dzīva. Tādēļ pat tad, ja visi pasaules iedzīvotāji kļūtu kristieši, ļaunums neizzustu pilnīgi.

Visi liberālās teoloģijas un fundamentālistu mēģinājumi radīt paradīzi zemes virsū nav nekas cits kā vēl viena nebībeliska utopija, kas nevar novest ne pie kā cita kā vienīgi pie jaunas vilšanās.

« Lasīt sākumu | Turpinājums sekos »

Tags: austrumu medicīna fundamentālisti grēks iedzimtais grēks liberālā teoloģija neticība Jēzum paradīze zemes virsū Rakstu atklāsme reliģiskā filozofija Svētā Gara balss vilšanās

Continue Reading

« Izjūtas vai ticība?
Demokrātiskais misticisms luterismā »

Ieskaties

Nāves sodi
Pāvils sniedz Bībeles kopsavilkumu
Kā Kristus ienāk dzīvot jūsos?
Mesija Vecajā Derībā rabīnu rakstu gaismā

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Es domāju, tas ir dēļ Kristus vārdu interpretācijas un konkrētās baznīcas tradīcijas. Ar cieņu, gviclo”
  • Janis Karklins: “Tādēļ, katram no mums vajadzētu ņemt vērā, kas ir mūsu influenceris. Ja kāds sacīs – Es sekoju tikai Jēzum –…”
  • jean: “Patika doma, ka protestanti atmetot Jaunavas Marijas pareizo godināšanu, ir atmetuši arī tās cēlās sievišķīgās īpašās īpašības sievietēs -- jaunavību,…”
  • jean: “Pagājušā nedēļā 25. martā bija Marijas pasludināšanas diena (misūrieši gan raidījuma nosaukumā ielikuši Tā Kunga pasludināšana, kas bija patiesais iemesls,…”
  • gviclo: “Jauki. Variet palasīt e-refleksijas un arī pilnīgi atklāti. Būs interesanti, ja tas raisīs kādu diskusiju. Svētīgu Kristus augšāmcelšanās laiku. Ar…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Ateist, ko par Dievu vēstī daba?
  • Muļķība man traucē saprast Dieva gudrību
  • Seni Lieldienu jautājumi
  • Dieva līdzība un tēls cilvēkam piemita pēc viņa dabas
  • Ticības spēkā esam iemantojuši daļu pie dievišķās dabas
  • Kristus dabas
  • Dažādi uzskati par Jēzus augšāmcelšanos
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju
    • e-raksti

    Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju

  • mirsana_un_nave Miršana un nāve
    • e-refleksijas

    Miršana un nāve

  • Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji
    • e-apceres

    Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji

  • Kristības pestīšanas spēks Kristības pestīšanas spēks
    • e-refleksijas

    Kristības pestīšanas spēks

  • Ticība nekad nav viena Ticība nekad nav viena
    • e-apceres

    Ticība nekad nav viena

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Bībeles stunda tiešsaistē
  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ap.d.13:52
    Tie mācekļi tapa piepildīti ar prieku un ar Svētu Garu.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021