Bez īstas ticības cilvēks taustās kā akls

“Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem.” [2.Pēt.1:9]

Kam nav šo ticības augļu krājuma, tas taustās gluži kā akls, dzīvo tādu dzīvi, ka pats nezina, kas ar viņu notiek. Viņam nav īstas ticības, un no Kristus atziņas tādam nav vairāk kā tikai tik, lai varētu pasacīt to, ko ir dzirdējis.

Tādēļ viņš taustās kā akls, meklēdams ceļu neskaidrā, nezināmā dzīvē. Viņš ir aizmirsis, ka ir kristīts, ka viņam grēki ir piedoti. Tāds kļūst par nepateicīgu, slinku, nolaidīgu cilvēku, kas neko īsti neņem pie sirds. Viņš nesajūt Dieva lielo žēlastību un dārgumus.

Tas ir pamudinājums, kuru Sv. Pēteris sniedz mums, lai mēs ticētu. Viņš mūs mudina darīt darbus, lai pierādītu, ka mūsos patiesi ir ticība. Apustulis arvien uzsver to, ka vienīgi ticība sniedz taisnību. Jo tur, kur ir ticība, tai seko arī darbi.