Visuaugstais Dievs

“Lai svētī Ābrahamu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi..” [1.Moz.14:19]

Melhisedeks saka vārdus, kas bagātīgāk apraksta Dievu, proti, “kas radījis debesis un zemi (vācu tekstā – kam pieder debesis un zeme)”.

Melhisedeks šeit runā par Dievu, kam debesis un zeme pieder kā viņa īpašums. Te atkal tiek izslēgti visi viltus dievi, jā, visi eņģeļi, ķēniņi, svētie tēvi utt. Vienīgi Visuaugstajam Melhisedeks piedēvē to, ka Viņš ir namatēvs, kura mājvieta ir debesis un zeme un kas kā namatēvs valda pār visu, kas tajās mīt – pār eņģeļiem, velniem, cilvēkiem, tirāniem, kalpiem, svētajiem un nesvētajiem. Jo tie visi ir pakļauti Dieva valdīšanai un pieder Viņa nama saimei; tiem visiem piederas atzīt Viņu kā nama tēvu un pildīt Viņa gribu.

Melhisedeks šeit slavē dievišķo Majestāti, proti – ka tiki visuaugstā Dieva varā ir visas lietas, ko Viņš rīko un valda – Viņš arī nodevis četrus varenus ķēniņus ubaga un svešinieka Ābrahama rokās. Kādēļ tad jūs – Melhisedeks saka – pieviļat paši sevi, pielūgdami no akmens vai koka darinātus savu roku darbus? Kādēļ neatgriežaties pie Ābrahama Dieva, kas jums skaidri parādījis, ka tikai Viņa varā un īpašumā ir debesis un zeme?

Tā Melhisedeks slavē Dievu, no kā nāk svētība; viņš vienlaikus māca savu Baznīcu un aicina pagānus ārā no viņu elkdievības, pie patiesas Dieva atziņas.