Publiska svētība

“Melhisedeks, Salemas ķēniņš to svētīja un sacīja: “Lai svētī Ābrahamu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi..”” [1.Moz.14:19]

Te Ābrahama dievkalpojums un ticība atkal tiek nošķirta no visu pagānu dievkalpojumiem. Un te tiek apstiprināts tas, kas sacīts iepriekš, 12. nodaļas 3. pantā, proti, ka ne tikai pats Ābrahams ir svētīts, bet caur viņu tiek svētīti arī citi – caur viņu nāk palīdzība un svētība arī viņa ienaidniekiem, kas bijuši pakļauti Dieva lāstam un dusmībai un sava grēka dēļ pamatoti ir sodīti, tā, ka tiem nākas vilkt smagu jūgu.

Tādēļ šie vārdi ir vajadzīgi, lai Ābrahams saņemtu mierinājumu, tiktu stiprināts ticībā un pacietībā. Jo pēc tam, kad viņš ar publisku apliecību pagānu vidū ir devis godu Dievam, arī Dievs viņu pagodina visu pagānu vidū, dāvādams tik brīnišķīgu uzvaru.

Šādu sprediķi Melhisedeks nebūs teicis vienas stundas laikā; un, ja arī tas tā būtu, tad tomēr šis pasludinājums ir izskanējis visu pagānu vidū un sasniedzis daudzas vietas. Tā nu ar šo brīnumaino darbu patiesā Baznīca savā dziļajā postā ir saņēmusi jauku, brīnišķīgu mierinājumu.