Dieva īpašā labvēlība

“Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahama būs slēpt, ko Es gribu darīt?”” [1.Moz.18:17]

Šajos pirmajos vārdos, kas ir itin kā ievadvārdi: “Vai Man no Ābrahama būs slēpt, ko Es gribu darīt?” tiek jaukā veidā parādīta Dieva īpašā labvēlība un žēlastība, kas arī ir bijusi nepieciešama, lai Ābrahams saņemtu mierinājumu un stiprinājumu; jo citādi sekojošā eņģeļu vēsts par Dieva dusmību, kas nāks pār Sodomu, būtu Ābrahamu līdz nāvei apbēdinājusi.

Tādēļ šeit tiek atkārtots apsolījums par gaidāmo dzimumu un svētību visām zemes tautām. Ja Ābrahams nebūtu vispirms dzirdējis šādu apsolījumu, viņš, dzirdēdams briesmīgās Dieva dusmības pravietojumu, būtu zaudējis visas cerības uz savu un savu pēcnācēju pestīšanu.

Tādēļ vajadzīgs šis Dieva īpašās mīlestības un žēlastības apliecinājums – Viņš saka, ka neko negrib Ābrahamam slēpt.