Ko nozīmē lūgt “Jēzus vārdā”?

“Tajā dienā jūs lūgsiet manā vārdā.” (Jņ.16:26)

Ko nozīmē lūgt “Jēzus vārdā”?

Bībelē šis izteiciens ir sastopams bieži. Bet mums ir ne tikai jālūdz Jēzus vārdā. Pāvils to izsaka šādi: “Un visu, ko vien jūs darāt, vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Kristus vārdā [..]” Visai mūsu dzīvei ir jābūt dzīvei Jēzū.

Tas ir atslēgvārds kristietībā. Tomēr līdz šim to tik tikko esam pieminējuši. Tas ir ticis darīts ar nodomu. Proti, ir gandrīz neiespējami saprast, ko tas nozīmē, iekams cilvēks ir sapratis, ko Jēzus ir paveicis mūsu labā un ko nozīmē mūsu piederība viņam. Vislabākais skaidrojums izteicienam “Jēzus vārdā” ir sacīt, ka tas nozīmē “ticībā uz Jēzu”. Taču tad cilvēkam jāzina, ko nozīmē ticība uz Jēzu. Mēs nu esam redzējuši, ka jautājums nav vienīgi par uzskatiem un zināšanām. Jautājums ir par jaunu dzīvi – dzīves kopību ar Jēzu. Cilvēks mēģina aptvert Dievu vai Kristu ar domas palīdzību. Tad cilvēks paiet no viņiem malā. Cilvēks viņus padara par sava veida objektiem, kurus tas novēro. Pēc tam cilvēki var diskutēt par saviem novērojumiem. Dievs kļūst par sarunas tematu.

Pa šādu ceļu cilvēks nekad nevar nonākt pie Dieva. Jo Dievu nevar aplūkot no malas. Dievs pie mums ir atnācis Kristū. Viņš ir pārspējis to, kas mūsu kopību padarīja neiespējamu: mūsu vainu. Nu viņš var ienākt mūsu sirdī un dzīvot ar mums. Viņš mūs ne tikai apņem no visām pusēm. Viņš pārņem visu mūsu būtību. Viņš šeit ir kā noslēpumaina klātbūtne, kā žēlastības pilna mīlestība, kura mūs caurskata, kura mums izplūst cauri, tā ka mēs kļūstam “caurcaurēm mīlēti”, kā to kāds ir izteicis. To nozīmē ticēt. Luters saka:

Ticība ir mākonis, kurā dzīvo Kristus.

Un šis mākonis nolaižas pār mums, apņem mūs un piepilda mūsu sirdi.

Tad arī mēs mācāmies lūgt jaunā veidā – bērnišķīgā paļāvībā, patiesi vēloties, ka Dieva griba īstenotos, apmierināti ar to, ko Dievs vēlas dot, un pilnīgi droši par to, ka viņš mūsos ieklausās un dzird mūsu lūgšanas. To nozīmē lūgt Jēzus vārdā.