Kristiešu neredzamais taisnības avots

“Taisnību – jo Es aizeju pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit.” (Jņ.16:10)

Daudzi cilvēki uzskata, ka neviens grēks nav nosodāms. Tikpat daudzi uzskata, ka viņiem nav nepieciešama nekāda taisnība, lai varētu stāvēt Dieva priekšā un tikt glābti. Taču lielākā daļa cilvēku piekritīs, ka, lai cilvēks netiktu atstumts Dieva priekšā, ir nepieciešams gan, ka viņa grēkiem jābūt piedotiem, gan, ka viņam jābūt taisnam Dieva priekšā.

Bet tad vēl pastāv liela viedokļu dažādība par taisnību, kādai tai ir jābūt Dieva priekšā. Viens domā, ka viņš ir taisns, ja viņš dara to, kas tiek prasīts no laba pilsoņa, otrs uzskata, ka viņš ir taisns, ja viņš ārēji pilda to, ko nosaka viņa reliģija vai baznīca, un trešais apgalvo, ka ir nepieciešama arī laba sirds.

Bet ko saka Svētais Gars? Atbilde ir sniegta šodienas lasījumā. Kristus došanās pie Tēva – tikai Viņa dzīve, ciešanas, nāve, augšāmcelšanās un uzkāpšana debesīs – ir mūsu taisnības avots. Tie nevar būt mūsu darbi, pirms mēs nonākam pie ticības un esam atgriezti, jo mēs pēc dabas esam tikai un vienīgi grēcinieki. Tā nevar būt mūsu ticība, jo ticība ir vienīgi Dieva darbs. Tā nevar būt mūsu svēttapšana pēc tam, kad nonākam pie ticības, jo tā ir nepilnīga, aptraipīta ar tūkstoš grēkiem. No visiem cilvēkiem ir tikai Viens, kurš bija pilnīgi taisns Dieva priekšā ar Savu paša darbu: Cilvēks, Jēzus Kristus. Viņš bija taisns ne jau pats priekš Sevis, jo Viņš ir Dievs un nepieprasa Savu taisnību. Viņš to izdala, Viņš to dod to visiem, kas to vēlas un kas to saņems. Viņš to dod visiem, kas Viņam tic.

Lai mūs par to pārliecinātu, Svētais Gars mūs aicina: “Jo Bauslības gals ir Kristus, Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic,” (Rom.10:4) un “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” (2.Kor.5:21) Šī brīnišķīgā taisnība nenāk no paša cilvēka iekšpuses, bet no ārpuses. Viņš to nevar iegūt vai nopelnīt; viņam jāļauj, lai tā viņam tiktu dota no žēlastības. Šādu taisnību nevar atrast uz zemes, bet tikai debesīs. Neviens, kas sevi uzskata par dievbijīgu, to nevar iegūt; to var iegūt tikai nabaga grēcinieks, kas sevi uzskata par pazudušu un nosodītu.

Ak, nabaga cilvēk, kas nevēlies nonākt mūžīgajā pazušanā, nesmejies par šo taisnību, ar kuru kristieši sevi mierina. Tev tā var šķist muļķīga, bet tā ir vienīgā taisnība, ar kuru tu vari stāvēt Dieva priekšā. Nemēģini aizbildināties ar savu taisnību svētā Dieva priekšā. Ar to tu nonāksi tikai kaunā. Dieva priekšā pat debesis nav tīras, un visa cilvēku taisnība ir kā netīrs apģērbs. Pat tie no mums, kas ir kļuvuši izmisuši sava nespēka dēļ un kas kopā ar Dāvidu ir saukuši: “Neej tiesā ar Savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū,” (Ps.143:2) nedrīkst meklēt taisnību nekur citur, kā vien iekš Kristus došanās pie Tēva. Nesaki: “Kā es varu uzskatīt sevi par taisnu, ja es sevī neredzu nekādu taisnību, kā vien grēku?” Šī iemesla dēļ Kristus saka, ka Svētais Gars liks pasaulei izprast taisnību un ka Viņš dodas pie Tēva, un mēs Viņu vairs neredzēsim. Šī taisnība nav redzama; to var aptvert tikai ticībā neredzamajam Kristum. Tāpēc, lai ko teiktu jūsu sirds, Kristus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās ir jūsu taisnība. Šādu pārliecību jums sniedz Svētais Gars.