Viss piedots, dārgais

Tas Kungs Cebaots saka: “.. viņiem būs būt Manam īpašumam.” [Mal.3:17]

Pravietis skatās nākotnē uz visvarenā Dieva glābšanas dienu, kad viss ļaunums tiks uzveikts un visa dumpība pret Dievu satriekta. Tanī dienā dievbijīgie būs Viņa lielākais dārgums.

Kāds sens angļu tulkojums par šo Svēto Rakstu vietu ir šāds: “Tie būs Mani, saka Kungs Cebaots, tai dienā, kad Es kārtīgi sarindošu Savus dārgumus.”

Abi tulkojumi pauž vienu un to pašu domu. Pravietis stāsta neaptverami dižas lietas. Dievs skatās nākotnē uz dienu, kad būs guvis galīgo uzvaru un ņems pie Sevis visus dievbijīgos. Ticīgie būs Viņa īpašums un Viņa dārgie dimanti.

Tieši tā uz mums raugās Dievs.

Vai nav brīnišķīgi dzirdēt šādu vēsti no paša Kunga? Jā, tā tiešām ir, jo mūsos pašos nav ne dimantu skaidrības, ne šķīstuma. Drīzāk mēs sevī redzam pretējo, par ko mums kauns.

Nav grūti saskatīt kļūdas un trūkumus cilvēkos, kas sauc sevi par kristiešiem un apliecina Jēzus vārdu. Kļūsim pazemīgi un Tā Kunga vaiga priekšā atzīsim, ka visi esam grēkojuši.

Tomēr Bībelē pravieši un apustuļi māca Dieva doto grēku piedošanu Jēzus nopelna dēļ. Tā ir patiesība, ka Jēzus, Dieva Dēla, asinis mūs šķīsta no visiem mūsu grēkiem [1.Jņ.1:7].

Jēzus nopelna dēļ ir piedoti visi Dieva priekšā izsūdzētie grēki, jo Jēzus ir nostājies mūsu vietā un uzņēmies mūsu sodu.

Lai Bībeles vēsts, ka Dieva mīlestība ir pār to, kas saņem Viņa piedošanu, nobeidz iedvest apbrīnu un pielūgsmi mūsu sirdīs!

Cilvēku piedošanu var izteikt apmēram šādi: “Nu jā, būs jau labi, par to vairs nerunāsim.” Turpretī Dieva piedošana mūs dara par Viņa bērniem. Kristus skatās nākotnē uz dienu, kad Viņš sarindos kārtībā Savus dimantus un dārgumus.

Baudiet un redziet, cik labs ir mūsu Dievs!