Pasauli pārsteidz sālstrauka saturs

“Par to viņi brīnās, ka jūs nepeldat līdzi tanī pašā posta dzīves straumē, un zaimo jūs.” [1.Pēt.4:4]

Pēteris raksta, ka pagāni brīnās par kristiešiem. Tie skatās, ka jūs nedzīvojat dzīrēs un uzdzīvē, baudās un elku kalpībā tāpat kā citi. Pagāni to redz un brīnās.

Kristīgajai vēstij šis izbrīns ir svētīgi kalpojis baznīcas pirmsākumos un lielās izaugsmes laikā, kad apkārtējie pievērsa uzmanību tam, cik ļoti kristieši atšķīrās no neticīgajiem.

Kristieši sacīja: jūs nogalināt bērnus mātes miesās, bet mēs tā nedarām mēs dzīvojam laulības uzticībā; mēs rūpējamies par slimniekiem, bāriņiem un veciem cilvēkiem.

Pagāni brīnījās un zākāja kristiešus, tomēr viņu dzīves liecībai piemita arī kāds neaprakstāms spēks, izraisot apkārtējos dziļākas pārdomas. Un viņiem nācās secināt, ka “tajā visā kaut kas tomēr ir”.

Tāpēc kristiešiem jādara viss iespējamais, lai dzīvotu saskaņā ar Dieva gribu. Kad tā notiek, mūsu ikdienas dzīve pati no sevis kļūst par atgriešanās aicinājumu neticīgajiem. Arī mūs daudzi zākās un zaimos, turpretī citi apstāsies un padomās, un, iespējams, Tas Kungs viņus vedīs pie atgriešanās.

Kad neticīgie pārstāj brīnīties par kristiešu dzīvi un rīcību, jāsāk šaubīties, vai kristieši spēj iespaidot pasauli. Jā, tad sāls ir zaudējis spēju sālīt!

Kristieši nedrīkst sekot neticīgo priekšzīmei, jo tad kristietība zaudē savu spēju “sālīt”. Kristiešu atšķirība no neticīgajiem ir liecība pasaules priekšā. Savukārt, ja savās domās, dzīvē un interesēs mēs kļūstam pasauligi, uz mums ir attiecināmi Jēzus vārdi: “Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes” [Atkl.3:16].

Dievs Savas prasības nekad nav atcēlis. Pazīdams mūsu vājumu, Viņš zina, ka mēs nespējam būt bezgrēcīgi. Taču Tas Kungs vēlas, lai visi, kas Jēzus nopelna dēļ kļuvuši par Dieva bērniem, smeltos Gara spēku dzīvot sevis aizliegšanā un ticībā.

Lai Dievs mums piešķir īsto sirdsprātu!