Skip to content
3. jūnijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

247.Kā tu vari saprast miesas augšāmcelšanos?

  • Sākums
  • Kristus mācekļus pārņēmis nešķīsts grēks
  • e-apceres

Kristus mācekļus pārņēmis nešķīsts grēks

Karls Olafs Rozeniuss
Noklausies šo e-publikāciju

Un tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais [Lk.22:24].

strīds


Te mēs redzam, kā Kristus attiecās pret mācekļiem, kas bija apgrēkojušies ļoti necienīgā veidā. Tas bija augstākā mērā nožēlojami – strīdēties, kurš ir vislielākais! Pat niecīgākā doma par to ir nešķīsts grēks!

Bet te doma ir nesusi augļus un tapusi par rīcību – strīdu. Vai tas piedien Jēzus mācekļiem? Vai kristieši var atļauties šādas lietas? Nekādā ziņā! Ko darīja Tas Kungs? Vai Viņš samierinājās ar šādu strīdu? Nekādā ziņā! Nē, Tas Kungs viņus nosodīja. Viņš teica: “Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem. Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo” [Lk.22:25–26].

Un, lai liktu viņiem vēl vairāk nokaunēties, Viņš norāda tiem uz Savu piemēru, sacīdams: “Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo” [Lk.22:27]. Tā Viņš parādīja tiem Savas dusmas, un viņi to bija pelnījuši.

Bet, kā jums šķiet, kāda bija Kristus attieksme? Pa vidu bargiem nosodījuma vārdiem Viņš sāk runāt par goda vietām debesīs un kā tie sēdēs ar Viņu uz troņiem Viņa valstībā, tiesādami divpadsmit Israēla ciltis. Ko es redzu? Ko es dzirdu? – Laipnais Pestītājs! Es biju domājis, ka savu neglīto grēku dēļ mēs esam zaudējuši Tavu mīlestību un dievbērnību vai ka vismaz brīdi vai dienu mēs esam izslēgti no Tavas žēlastības! Bet nē! Es redzu ko citu. Pauzdams nosodījumu, Viņš joprojām runā par mācekļu vietām debesīs.

Žēlastība un dievbērnība – šīs dārgās lietas paliek negrozāmas. Tās stāv uz cita, stingrāka pamata. Tas, ka viņi ir Dieva bērni un ar Kristu debesīs būs mūžīgi, jau bija izlemts neatkarīgi no viņu vārgās, nepastāvīgās dievbijības. Kristus gribēja viņus tikai pārmācīt, labot un pamudināt, neko vairāk. Te tu redzi, kā ir noskaņots laipnais un uzticīgais Pestītājs Kristus! Turpretī velns ir notēmējis savas bultas pret pašu mūsu dzīvību un vēlas mūs, grēciniekus, pazudināt nekavējoties. Bet Kristus tā nerīkojas.

Ko mums būs no tā mācīties? Vai to, ka grēkot pret Dievu nav bīstami? Ja Kristus ir parādījis tik lielu un nemainīgu žēlastību attieksmē pret Savu mācekļu grēkiem, vai tas nozīmē, ka drīkstam ķildoties un strīdēties, kurš no mums ir lielākais? Diemžēl atrodas tādi, kas no šiem piemēriem izdara arī šādus secinājumus. Šos zaimotājus Dieva Gars ir skaidri iezīmējis [Rom.3:8], un apustulis piebilst, ka viņi saņems pelnīto sodu.

Evaņģēlists katrā ziņā nav pierakstījis šos mācekļu nepastāvības un Kristus žēlastības piemērus, lai mēs par tiem klusētu, bet gluži otrādi. Taču šie piemēri ir jāaplūko nevis kā neticīgo grēki, bet kā ticīgo grēki. Mums vienmēr jāļauj palikt spēkā Kristus spriedumam, ko pirms nāves Viņš Saviem mācekļiem sacīja: jūs esat Mani zari; jūs esat Manī un Es jūsos; jūs esat šķīsti utt.

Šie paši mācekļi Vasarsvētku dienā saņēma citu spēku, taču ne jau šis spēks padarīja viņus par kristiešiem un Kristus draugiem. Šis spēks padarīja viņus par apustuļiem, kuri nu tika apveltīti ar “spēku no augšienes”, kas viņiem līdz tam nebija. Tomēr arī pēc Vasarsvētkiem viņi nekļuva brīvi no visām savām vainām.

Ja vēlies saglabāt Evaņģēlija patiesību tīru, tad ir ļoti svarīgi nedomāt, ka Dieva žēlastība ir atkarīga no tā, cik daudz tev ir dievbijības un spēka. Ja tas tā būtu, tev būtu jāuzskata sevi par neticīgu. Ja mēs domājam, ka žēlastība ir atkarīga no mūsu svēttapšanas, tad mēs esam likuši citu ticības pamatu nekā to, kas jau ir likts [1.Kor.3:11]. Bet, ja žēlastība nav atkarīga no svētdarīšanas pakāpes, tad taisnība ir evaņģēlistiem, kas strīdīgo mācekļu apžēlošanu apraksta kā Kristus mīlestības piemēru.

Tagad tu saproti, kādi secinājumi ir jāizdara no šiem piemēriem, – nevis ka grēkam nav nozīmes, nevis ka mums jāatdarina mācekļu vājības, nevis ka ikviens kristietis ir līdzīgs savās vājībās, bet – ka Kristus žēlastība ir tik liela, ka nav maināma un grozāma Viņa draugu vājību dēļ, kā tikko redzējām.

Tev jāmācās, kāda ir Kristus dāvātās izpirkšanas un grēku piedošanas īstā vērtība, lai tava vājā ticība tiktu stiprināta. Un šāda ticība sev nesīs līdzi arvien lielāku mīlestību un spēku visām labām lietām. Tu pieredzēsi, ka Kristus mīlestība mūs vada [2.Kor.5:14], ja esam dzīvi locekļi Viņā.

Savukārt, ja tas ietekmē tevi pretēji, ka lielās žēlastības dēļ tu vēlies brīvi grēkot, tad tā ir zīme, ka esi garīgi miris. Dzīvības zīme ir auglīgs zars, kas savienots ar stumbru un saules siltumā gūst no tā dzīvības sulu un augļus. Bet nāves zīme ir neauglīgs zars, kura lapas saules siltumā ir izkaltušas, jo tas nav dzīvā vienībā ar stumbru.

Tēmas: Dieva bērni Dieva valstība Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva zaimotāji Dieva žēlastība dievbērnība goda vietas debesīs grēku piedošana Jēzus mācekļi kristieši Kristus draugi Kristus dusmas nešķīsts grēks Pestītājs Kristus

Continue Reading

« Tava gudrība, taisnība, dzīves svētums un pestīšana
Ticībā taisnais dzīvos »
                       

Ieskaties

Tautas balss un Dieva balss
Dievs nav novērsis no mums savas acis
Mēs visi esam zagļi Dieva un pasaules priekšā
Laiks kā augstākais labums

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Esības nepanesamais vieglums Esības nepanesamais vieglums
    • e-refleksijas

    Esības nepanesamais vieglums

  • Ko Jēzus māca mums ar vārdu "mūsu"? Ko Jēzus māca mums ar vārdu “mūsu”?
    • e-mācība

    Ko Jēzus māca mums ar vārdu “mūsu”?

  • Sociālistu un komunistu centieni ir pretrunā ar noteiktām kristietības doktrīnām Sociālistu un komunistu centieni ir pretrunā ar noteiktām kristietības doktrīnām
    • e-raksti

    Sociālistu un komunistu centieni ir pretrunā ar noteiktām kristietības doktrīnām

  • Palikt daudzšķautnainam Palikt daudzšķautnainam
    • e-refleksijas

    Palikt daudzšķautnainam

  • Dieva mīlestības darbs Dieva mīlestības darbs
    • e-refleksijas

    Dieva mīlestības darbs

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Katram vārdam jābūt savai vietai
  • Sludinātājs brīdina par drīzu pasaules galu
  • Es eju uz svinībām
  • Gaismas atgriešanās
  • Neizdibināmā gudrība
  • Dons: Ja Tu man esi
  • Saules Krasts: Migla

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Mt.5:5
    Svētīgi tie lēnprātīgie, jo tie to zemi iemantos.

ilustrētā baznīca

Rāpulīši garīdzniekiem
Rāpulīši garīdzniekiem

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023