Kristus runā par Viņa miesas ēšanu un asiņu dzeršanu. Te konkrēti Viņš nedomā sakramentālo ēšanu un dzeršanu (jo Svētais Vakarēdiens vēl nebija iedibināts), bet ticības... Lasīt tālāk
dievbērnība
Visbeidzot apustulis rāda risinājumu sarežģītajai un smagajai izredzēšanas nodaļai (Rom.9).... Lasīt tālāk
Kad Jānis (Jņ.1) bija runājis par lielo dievbijības noslēpumu, ka Dieva mūžīgais Dēls, “Vārds”, kas bijis no sākuma un radījis visas lietas, visbeidzot tapa miesa... Lasīt tālāk
Tagad jautāsim: kādi tad ir Dieva bērni? Kāds ir viņu raksturojums šajā pasaulē, pēc kādām zīmēm tos pazīt? Ko Dieva vārdi par to saka? –... Lasīt tālāk
Tādu dvēseli, kas atdusas pie Glābēja kājām, kas ticībā tapusi par jaunu cilvēku un nesamierinās pat ar sīkiem grēkiem, bet it visās lietās ļauj valdīt,... Lasīt tālāk
Vai tu domā, ka patiesi kristieši nekad nesajūt ļaunumu, netop kārdinājumu satverti, savā grēkā vāji un nožēlojami, bet vienmēr ir svēti un spēcīgi? Visi svēto... Lasīt tālāk
Tā jūdi aizmirsa un pārprata Viņa pazemotības solījumu, Viņa pazemīgo nākšanu, Viņa ciešanas un nāvi. Nē, tie psalmā lasīja tikai šo: “Mans Dēls tu esi,... Lasīt tālāk
Taču no visām pretrunām un dzīves satricinājumiem, kas sijā mūsu ticību dievbērnībai, vissmagāk mūs pārbauda atlikušie grēki un acīmredzamās vājības.... Lasīt tālāk
Kad Jānis Kristītājs piedzima un tika apgraizīts, viņa tēvs Caharija pravietiskā līksmē dziedāja par To Kungu, Israēla Dievu, kas gatavo mums pestīšanu no mūsu ienaidnieku... Lasīt tālāk
Cik gan brīnumaina ir Kristus valstība un dievbērnības dzīve virs zemes! Tajā apvienojas viskrasākās pretrunas: pretrunu pamatā ir vislielākā godība un visnožēlojamākā zemība.... Lasīt tālāk