Nosprausts mērs pārdrošiem un augstprātīgiem cilvēkiem

Cik gan atbaidoša ir doma, ka Dievs, neatkarīgi no cilvēka, ir nolēmis kādus mūžīgai pazušanai! Cik zaimojoša ir ideja, ka Dievs ārpus Evaņģēlija vispārējā aicinājuma — “Griezieties pie Manis, tad jūs būsit glābti, visi zemes gali!” (Jes.45:22), `”`Nāc!” Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas” (Atkl.22:17) utt. — būtu iepriekš nolēmis kādus pazušanai ar Savu slepeno nodomu un pie Sevis sacījis: “Es gan aicināšu visus un ar Savu vārdu tos ārēji aicināšu uz Savu valstību, bet Savā sirdī Es negribu glābt visus, jo lielākā daļa no tiem, ko Es ar Savu vārdu aicinu, tomēr netop apgaismoti un atgriezti.”

Tas nozīmētu Dievu saukt par meli. Dievs lai mūs žēlīgi no tā pasarga! Mēs redzam, cik nozīmīgi ir vārdi, ko apustulis šeit lieto, — “sākumā nozīmējis”, iepriekš zinājis un paredzējis.

Tas ir pats svarīgākais Dieva vārda mācībā par žēlastības izredzēšanu. Ziņkārīgais grēcinieka prāts šajā sakarā noteikti var uzdot vēl ļoti daudz grūtu jautājumu, un velns ar tam1īdzīgiem jautājumiem var smagi mocīt un vadīt dvēseli maldos: vai es esmu izredzēts un nolemts glābšanai? Kāds ir Dieva nodoms ar pagāniem, kas nav dzirdējuši Dieva vārdu? Bet, kas nevēlas sapīties velna važās, šai ziņā labāk paklusēs un norims!

Dievs ir atklājis visu, kas nepieciešams mūsu glābšanai. Liec to pie sirds, cieši tam seko un vairies no ziņkārības lietās, ko Dievs nav atklājis. Vecā čūska vēl joprojām spēj izraisīt iekāri pret laba un ļauna atzīšanas koku, kārojot izdibināt Dieva apslēptos noslēpumus. Piesargies, ka vairs neseko velna padomam, kas vēlas visu sajaukt un novērst tevi no Dievam pavēlēm, kā viņš toreiz izrīkojās ar Ievu! Jo no laba un ļauna atzīšanas koka tu ēd pašu nāvi.

Kad ziņkārīgais vīrs vaicāja Jēzum, vai glābts tiks daudz vai maz cilvēku, Viņš tūdaļ atbildēja: “Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem.. (Lk.13:24) un Mārtiņš Luters priekšvārdā Vēstulei romiešiem saka:

“Te ir nosprausts mērs pārdrošiem un augstprātīgiem cilvēkiem, kas ļauj savam prātam klaiņot, sāk izdibināt dievišķas izredzēšanas iemeslus un veltīgi raizējas, vai ir izredzēti utt., tā ka viņi vai nu krīt izmisumā vai iegrimst pārgudrībā. Bet tev ir jāseko šīs vēstules kārtībai: raizējies vispirms par Kristu un Evaņģēliju, ka atzīsti grēku un Viņa žēlastību, pēc tam cīnies pret grēku, kā tev to māca pirmās septiņas vēstules nodaļas. Vēlāk, kad tu astotajā esi nonācis līdz krustam un pārbaudījumiem, tad nākamajās nodaļās (9., 10. un 11. nodaļā) tu patiesi mācīsies par Dieva iepriekšzināšanu, žēlastības izredzēšanu un to, kāda tur uzglabāta dārgumu krātuve. Jo bez krusta un pārbaudījumiem nav iespējams runāt par Dieva iepriekšzināšanu, lai netiktu nodarīts kaitējums un slēptas dusmas pret Dievu, tādēļ vecajam Ādamam ir jātop nogalinātam, lai varētu saņemt un izturēt tik stipru vīnu.”

Kristus, Dieva vienpiedzimušais Dēls, kas pie Tēva krūts, ir atklājis mums Sava Debesu Tēva prātu un līdz ar to izredzēšanu uz mūžīgo dzīvību, kas izteikts šajos vārdos: “Atgriezieties.. un ticiet uz evaņģēliju” (Mk.1:15). — “ES ESMU durvis, kas pa tām ienāk, taps izglābts” (Jņ.10:9). Un citā vietā: “Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā” (Jņ.6:40). Tāda ir īstā gudrība. “..šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! — kaut jūs arī ietu pa labi vai no-vērstos pa kreisi” (Jes.30:21).