Ziedojumi kā dievkalpošana

Jēzus, “Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā. Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas, un sacīja: “Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”” (Lk.21:1–4)

Jēzus uzslavēja sievietes mazo dāvanu tāpēc, ka viņa to bija devusi no sirds. Viņa bija atnesusi vislielāko dāvanu, kādu vien spēja. Tiem kas ziedoja no savas pārpilnības, tas nebija nekāds upuris, bet viņai tas bija liels upuris.

Dāvids apzinājās, ka tautas bagātīgie ziedojumi ir iespējami tāpēc, ka Dievs Savus ļaudis ir apgādājis ar visu, kas tiem pieder. “Bet viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam” (1.Lku.29:14). Tas ko jūsu dodat Dievam, patiesībā jau ir Viņa paša!

Iespējams, jūs izjūtat kaunu vai vainas apziņu, ka nespējat ielikt ziedojumu traukā tik, cik jums gribētos. Varbūt jums nav darba, vai jāuztur liela ģimene, vai arī ir citi lieli izdevumi. Dieva vārds 5.Moz.16:17 mūs mierina, ka ikviena dāvana, lai ir “pēc tās svētības, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis”. Vai nav brīnišķīgi? Jums nav “jāmaksā Dievam” kāda noteikta summa, jūs esat brīvs dot cik varat un vēlaties! Ja varat dot daudz, dodiet daudz. Ja varat ziedot tikai mazumiņu, tāpat kā atraitne Lk.21:1–4, ar prieku ziedojiet savu mazo artavu un jums tās dēļ nav jākaunas.