Nenovērtētie dārgumi

“Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā.” [Mt.7:6]

Jā, mīļais Kungs, tās viņiem jau ir tikušas. Jo, tā kā Evaņģēlijs tiek sludināts visiem cilvēkiem un izplatās visā pasaulē, mēs nevaram aizkavēt to, ka arī suņi un cūkas mūsu dārgumu sakampj un rauj pie sevis.

Bet tādēļ jau tas vēl nekļūst par viņu īpašumu; paldies Dievam, tiem nav lemts iegūt šo svētumu.

Viņiem gan tiek čaumalas un sēnalas – miesīgā brīvība, bet neviens suns, nedz cūka nespēj saņemt ne burtu no Evaņģēlija – kaut arī tie izlasītu visas grāmatas un noklausītos visus sprediķus, iedomādamies, ka jau zina to visu no galvas.

Bet kas tad galu galā sagaida vajātājus un tirānus? Kādu algu tie saņem? Cik briesmīgu slimību Dievs uzsūtīja Hērodam! Viņa miesa sāka pūt, un tajā, viņam vēl dzīvam esot, saviesās tārpi tā ka neviens nespēja atrasties viņa tuvumā briesmīgās smakas dēļ. Viņa ciešanas bija tik smagas, ka neļāva rast mieru ne dienu, ne nakti. Viņš mazgājās avotā, mazgājās eļļā – taču nekas nelīdzēja, līdz beidzot Hērods ņēma nazi, lai pats to iedurtu savā miesā un izbeigtu ciešanas. Tāpat klāsies visiem tirāniem un patiesības vajātājiem.