Ticīgo dēļ

“Un vīri sacīja Latam: “Vai tev te ir vēl kāds ..? Izved tos no šīs vietas. Mēs gribam izpostīt šo vietu.”” [1.Moz.19:12-13]

Lats, paklausīdams eņģeļu pavēlei, iziet pie saviem znotiem un brīdina tos, taču znoti izsmej labo veco vīru.

Lats tos ir uzskatījis par dievbijīgiem un svētiem vīriem. Viņu sirdis Lats nav spējis saskatīt. Tomēr šie cilvēki ir bijuši liekuļi, kuri kādu laiku izlikušies dievbijīgi. Nu viņi parāda savu īsto dabu, izsmiedami Vārdu, un šo smieklu dēļ tie iet bojā.

Lai cik taisni ļaudis tajā būtu – lai mēs neiekristu antinomiāņu sapņos, kas atceļ Bauslības sludināšana Baznīcā – itin kā tie, kuri pieder Baznīcai, visi būtu tik svēti, ka Dieva dusmības piemēri tiem nebūtu vajadzīgi.

Bet Sv. Pāvils [Rom.16:18] aizliedz maldināt Baznīcu ar saldiem vārdiem; jo ir nepieciešams nosodīt grēku un rādīt ļaudīm Dieva dusmību – neticīgo dēļ, kuri ir Baznīcā, jā, arī ticīgo dēļ, lai viņi nesekotu un nedotu vaļu grēkam, kas ir viņu dabā, un iedzimtajam vājumam. Tā dara pats Kristus: kaut arī Viņš ar ļoti laipniem vārdiem aicina pie sevis grēciniekus, tomēr arvien sūdzas par neatgriezīgajiem farizejiem. [Mt.23:13]