Brēkšana par cilvēku grēkiem

“Un Tas Kungs sacīja: “Brēkšana par Sodomu un Gomoru patiešām ir liela, un viņu apgrēcība ir ļoti smaga. Es iešu un lūkošu, vai viņi ir darījuši pēc tās brēkšanas, kas aizsniegusi Mani, vai ne; to Es gribu uzzināt.”” [1.Moz.18:20-21]

Šeit jau iepriekš tiek atklāts, ka šīs piecas pilsētas tiks nopostītas ar uguni, un ir skaidri saprotams, ka īpaši lieli zaudējumi un nelaimes ir Dieva dusmības atnestais sods par cilvēku grēkiem.

Tas Kungs saka: “Es Ābrahamu esmu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl, ..ka tie sargā Tā Kunga ceļu,” tas ir, lai šādi notikumi svēto Baznīcā tiktu slavēti un saglabāti atmiņā visos laikos.

Ir gan nepieciešams sludināt žēlastību un piedošanu, taču tikai tiem, kuru sirdis ir norūpējušās un sirdsapziņas apgrūtinātas. Turpretī tiem, kuri jūtas droši un ir pilnīgi atteikušies no dievbijības, ir jārāda Dieva dusmība un sods, lai citu biedinošais piemērs viņiem kļūtu par brīdinājumu, un tie pārstātu grēkot. To Sv. Pāvils grib panākt, norādīdams, ka visi šie stāsti rakstīti mums par pamācību. [Rom.15:4]

Tādēļ ļoti kaitīgs apgalvojums, kuru – nezinu, kāda iemesla dēļ – izsaka un aizstāv neprātīgie skolotāji, kam šķiet, ka Baznīcā nav jāsludina Bauslība.

Dievs taču grib, lai vēl šodien Viņa dusmībai izraudzītas vietas – Sodoma un Gomora joprojām paliek izpostītas ar uguni no debesīm, un kā Viņa dusmības zīme tur palicis sēra ezers – lai visos laikos par šo sodu tiktu runāts un sludināts, tā, ka vismaz daži atgrieztos un mācītos bīties Dievu.