Nekas mūs neatraus no Kristus mīlestības

“Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības?” (Rom.8:35)

Šīs nodaļas sākumā, ko mēs lasījām vakar, Pāvils tika runājis par jaunu dzīvi pēc Gara. Tiem, kas tic Kristum, vairs nav pazudināšanas. Visu apklāj piedošana. Vienlaikus Kristus ar mums ir it visā. Mēs dzīvojam pēc Gara un tiekam Gara vadīti. Bez šaubām, mums paliek gan miesa, gan grēka samaitātība, un tās joprojām ir ienaidā ar Dievu. Taču mēs ar tām apejamies kā ar ienaidnieku. Mēs tās sitam krustā. Vien nāves brīdī mēs no tām tiksim vaļā. Kad mēs reiz augšāmcelsimies, lai kļūtu līdzīgi Kristum, tad tās visbeidzot būs prom uz mūžīgiem laikiem.

Citiem vārdiem sakot, mēs turpinām dzīvot pasaulē, ko joprojām ietekmē atkrišana no Dieva. Ļaunums ir gan mūsos, gan ap mums. Kad Pāvils runā par bēdām, nelaimēm, vajāšanām, badu, kailumu, briesmām vai zobenu, tad jautājums ir par šausmīgu un acīmredzamu realitāti. Viņš uz savas ādas bija izbaudījis to visu, varbūt izņemot zobenu. Taču tas viņam vēl stāvēja priekšā. Viņa dzīve taču aprāvās uz bendes bluķa, piedzīvojot nāvessoda izpildi – galvas nociršanu.

Tomēr viņš šeit spēj izplūst vienā vienīgā, bezgalīgā slavas dziesmā, prieka un pateicības eksplozijā. Viņš parāda, ko Dievs ir paveicis ar mums un mūsu labā, kad bijām bezcerīgi pazuduši. Un to visu Dievs nu ir paveicis, nesaudzēdams sevis paša Dēlu, bet gan atdodams viņu par mums visiem. Tad taču mēs varam saprast, ka viņš domā paveikt arī to, kas nepieciešams pēc tam, lai mēs, vēloties pieņemt šo dāvanu, to nepazaudētu. Runa taču ir par to, lai Dievs nepazaudētu mūs! Lai arī cik nesaprotami tas šķistu, taču tā tas ir.

Dievs mūs ir mīlējis, aicinājis un attaisnojis. Viņš mūs arī pagodinās. Viņš ir noteicis, ka mēs kļūsim par viņa Dēla tēlu, viņam līdzīgi. Un viņš panāks sava lēmuma īstenošanu par spīti visiem šķēršļiem. Nav nekā tāda un nekad neradīsies nekas tāds, kas spētu viņu aizkavēt. Lielais, pēc skata nepārvaramais šķērslis ir novērsts. Vaina ir atlīdzināta, grēks – izpirkts. Nav neviena, kas varētu apsūdzēt Dieva izredzētos, kad Dievs pats tos attaisno.