Drosme rada drosmi
“Un viņa sirds bija pacilāta Tā Kunga ceļos, un viņš vēlreiz nopostīja augstieņu svētnīcas un elku kokus Jūdā.” [2.Lku.17:6]
Pareizi mēdz teikt, ka pieredze ir labākais skolotājs. Mums ir jāmācās no savām kļūdām, un šī mācība ir ļoti vērtīga. Taču mums ir jāmācas arī no pozitīvas pieredzes, un tieši tādu mācību guva ķēniņš Jošafāts.
Kad Jošafāts kļuva par Jūdas ķēniņu, viņš nebija īpaši drosmīgs vīrs, un to var saprast. Grūtības toreiz bija milzīgas. Viņš pārņēma troni no sava tēva, ķēniņa Asas, jau kā nobriedis vīrs. Asa bija valdījis daudzus gadus. Jošafāts bija redzējis problēmas, ar kurām cīnījās viņa tēvs, un bija daudz ko mācījies. Tomēr, lai cik labs ķēniņš Asa bija, savā valdīšanas laikā viņš pieļāva arī daudz kļūdu. Nebija viegli būt par Jūdas ķēniņu.
Bet, likdams lietā to nelielo drosmi, kas viņam bija, Jošafāts rīkojās pareizi. Un, kad viņš devās šajā grūtajā ceļā, viņa drosme arvien pieauga. Drosme pieaug tikai un vienīgi līdz ar bezbailīgu rīcību.
Iegaumē to labi! Tu zini, ka tev ir pienākums apliecināt Jēzus vārdu. Tev ir drosmīgi jāstāsta par ticību Jēzum saviem draugiem, radiem un darbabiedriem. Un ļoti iespējams, ka šis augstais uzdevums bieži vien šķiet pārāk grūts un tev pietrūkst drosmes.
“Kur iegūt lielāku drosmi apliecināt?” – šādu jautājumu jauniešu nometnē uz lapas bija rakstījis kāds jauneklis. Nometnes vadītājs uz jautājumu atbildēja šādi: “Lielāku drosmi var iegūt tikai tad, ja liek lietā jau esošo drosmi!
Nē, drosme tev netiks piešķirta miegā. Rīkojies līdzīgi Jošafātam! Lūdz Dievu, lai Viņš paliek kopā ar tevi un māca īstos vārdus. Un tad – uz priekšu! Saki, kas tev jāsaka, un, staigājot Tā Kunga ceļus, tava drosme pieaugs.
Līdzīgās e-publikācijas