Te ir jūsu Ķēniņš

“Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: Jēzus nācarietis, jūdu ķēniņš. Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija tuvu pie pilsētas; un rakstīts bija ebreju, romiešu un grieķu valodā.” [Jņ.19:19-20]

Israēla tautas garīgajai vadībai ļoti nepatika uzraksts, ko Pilāts lika piestiprināt pie Jēzus krusta. Tie gribēja, lai uzraksts nosauktu Viņu par meli un maldu mācītāju, piemēram: “Viņš uzdevās par jūdu ķēniņu.”

Taču Pilāts nepiekrita. Reiz jau viņš bija piekāpies jūdu vadītāju spiediena priekšā, baidīdamies no apsūdzībām imperatoram, taču šajā jautājumā viņš palika pie sava: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis” [Jņ.19:22].

Tā Pilāta uzraksts palika neizmainīts. Mēs zinām, ka Golgāta bija vieta ceļa malā, kur garām gāja ļoti daudz cilvēku. Visi varēja redzēt, ka pie krusta piesists jūdu Ķēniņš. Ikviens, kas Svēto Rakstu gaismā šo uzrakstu saprata, zināja, ka tā bija vistīrākā patiesība.

Jēzus patiesi bija miris, lai glābtu Israēla tautas pazudušās avis [Mt.15:24]. Dieva uzticība pret Savu tautu, Viņa seno īpašumu, bija nemainīga.

Un vēl viena svarīga lieta: nebija nejaušība, ka apsūdzība rakstīta ebrejiski, latīniski un grieķiski. Uzrakstu varēja lasīt ne tikai ebreju valodā, bet arī latīniski, kas bija Romas pārvaldnieku valoda, un grieķiski, kas bija tālaika kultūras un saziņas valoda.

Mēs droši varam apgalvot, ka tāda bija apsūdzības raksta jēga: lai to lasītu un saprastu visdažādākie cilvēki, kas šai vietai gāja garām. Uzraksts bija domāts visām tautām: redzi, te ir jūsu Ķēniņš – Kristus, ko Dievs sūtīja visu cilvēku glābšanai!

Viņš ir miris par visiem.

Uzraksts trīs valodās bija pieejams visiem, kas to lasīja: redzi, arī tavā valodā ir rakstīts par Jēzu nācarieti, kas miris pie krusta.

Tas labais Gans pats cieš par Savu jēru,
Šī gādība ir brīnišķa bez mēra.
Tas Kungs pats maksā Sava kalpa sodu
Un tam dod godu.