Atmest cerības uz saviem darbiem
To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība. [2.Kor.5:21]

Es gribētu zināt, kas notiks ar jūsu dvēselēm – vai tām reiz beidzot apniks sava taisnība, vai tās sāks ilgoties pēc Jēzus taisnības?
Šodien jau daudzi saprot, kā tas var notikt – īpaši tie, kuri visiem spēkiem cenšas kļūt taisni un dievbijīgi, taču neko nezina par taisnību, kas ir spēkā arī Dieva priekšā un bagātīgi tiek mums dāvāta Kristū. Viņi paši mēģina darīt labu tik ilgi, līdz iedomājas, ka ar saviem nopelniem un tikumiem varēs pastāvēt Dieva priekšā, kas tomēr ir pilnīgi neiespējami.
Līdz šim arī jūs, tāpat kā es, bijāt šādu maldīgu uzskatu varā. Jā, es joprojām cīnos pret šiem maldiem un nevaru sacīt, ka jau būtu guvis pilnīgu uzvaru.
Tādēļ mācieties pazīt Kristu, krustā sisto, mācieties atmest cerības uz saviem pašu spēkiem un sacīt: Kungs Jēzu, Tu esi mana taisnība, bet es esmu tavs grēks. Sargieties kļūt tik šķīsti, ka vairs negribēsit būt grēcinieki. Kristus mājo tikai pie grēciniekiem un nekur citur. Tādēļ jau Viņš ir nācis no Debesīm, kur bija mājojis svēto vidū, lai mājotu šeit pie grēciniekiem. Domājiet par šo Kristus mīlestību, tad jūsu dvēseles baudīs mieru un saldu mierinājumu.
Ieskaties
Vai tiešām es nešaubīšos nemūžam?
Vienīgais pamats, uz kura Baznīca balsta savu ticību
Par svētdienas ievērošanas pavēli
Katram savs krusts nesams
Paļaujas, kas pazīst
Garīgs mironis pats nevar tapt garīgi dzīvs