Bez kā neviena dvēsele nevar būt laimīga un svētīta

“Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai arī jūs gribat aiziet?” Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi..”” [Jņ.6:67-68]

Pēteris Jēzum saka: “Mūsu sirdis ilgojas pēc patiesības un miera. Mēs esam atraduši abus, esot kopā ar Tevi. Ja mēs gribētu Tevi tagad pamest, kurp lai mēs ietu? Mēs varētu iet uz farizeju skolām, taču tās nevarētu noņemt mūsu pašreizējo nastu; patiešām tās mūs tikai apgrūtinātu ar jauniem likumiem. Mēs varētu doties uz saduķeju sektu, taču viņi jau ir atteikušies no mēģinājumiem atrast patiesību, pēc kuras mēs ilgojamies, un viņi meklē šīs pasaules priekos to mieru, ko nevar dot nekas laicīgs vai miesīgs. Vēl mēs varētu doties pie pagānu gudrības, kas, meklējot patiesību, prot izsmiet cilvēku dievus un viņu māņticību, bet uz viņu altāriem ir uzraksts: “Nezināmajam dievam.” Nekur mēs neatrodam to, kas mums vajadzīgs, izņemot pie Tevis. Tāpēc mēs vēlamies palikt pie Tevis, jo Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.”

Tik daudzi gribēja pamest Viņu tajā dienā, kad Viņš teica: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” [Jņ.14:6] Svētie apustuļi tomēr nepakļāvās šim kārdinājumam, un viņiem neradās šaubas par Kristus Vārda dievišķumu. Kā ir ar mums, kas dzīvojam laikā, kad tik daudzi noliedz Svēto Rakstu dievišķumu? Ja Tas Kungs mums jautātu: “Vai arī jūs gribat aiziet?” Tad mums ar Pēteri ir jāatbild: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.”

Arī mums ir vajadzīga patiesība un miers. Bez tiem arī mēs būtu visnožēlojamākie radījumi. Bez patiesības un miera neviena valsts, nekāda slava vai gods un nekādas miesīgas vēlmes nevar mūs padarīt laimīgus. Dievs, kurš mums ir devis dvēseli, kura nevar būt laimīga un svētīta bez patiesības un miera, noteikti arī ir nodrošinājis mūs ar līdzekļiem, lai mēs varētu atrast tos abus. Kurp lai mēs ejam, lai tos atrastu?

Vai mums vajadzētu atgriezties pie pagānu reliģijām un senām filozofijām? Nē! Pat pirmajā gadsimtā tās nespēja dot apustuļiem to, ko viņi meklēja. Vai mums vajadzētu pievērsties islama reliģijai, kas radās vēlāk VII gadsimtā? Nē! Tas, kas musulmaņiem ir nedaudz no patiesības, to viņi ir paņēmuši no mūsu Bībeles. Viss pārējais viņiem ir no pagāniem, un tie ir acīmredzami maldi. Bet varbūt mums vajadzētu prasīt padomu mūsu laika filozofiem? Bēdas mums tādā gadījumā! Viņi gan zina šo to par Dievu un zina, ka cilvēkam jābūt taisnam Viņa priekšā, bet viņi neko nezina par samierināšanos ar Dievu. Viņu filozofijas ir tukšas spekulācijas, kas parāda cilvēkam mērķi un tad dod viņam vienīgi šādu padomu: “Palīdzi pats sev!” Bet viņi nevar nodrošināt spēku šī mērķa sasniegšanai. Tie ir kā akas bez ūdens, kā akas, kur izslāpušie negūst ne mierinājumu, ne palīdzību.

Nost ar visiem šīs pasaules gudrības maldiem un pievilšanām! Tikai Bībelē ir “mūžīgās dzīves vārdi”, un tos mēs arī meklējam. Tie mums parāda samierināšanos ar Dievu caur Kristu. Tie mums parāda veidu, kā grēcinieks var tikt attaisnots un izglābts. Un tie mums dod spēku staigāt šeit uz zemes jaunā, svētā un svētītā dzīvē.