Viņš pazīst Jēzu

“Es esmu labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.” [Jņ.10:14]

Mūsu zemē jūs neatradīsit daudz cilvēku, kas neko nav dzirdējuši par Jēzu. Tomēr tikai ļoti nedaudzi Viņu pazīst tā, kā rakstīts šajos Jēzus vārdos.

Reformators Filips Melanhtons reiz teica, ka pazīt Kristu nozīmē pazīt Viņa labos darbus un nopelnus. Tie ir patiesi vārdi. Cilvēks, kurš saņēmis grēku piedošanu un ticībā Kristum ieguvis mieru ar sirdsapziņu, zina, ko Jēzus viņa labā ir paveicis. Par tādu cilvēku var teikt, ka viņš pazīst Jēzu.

Arī Jēzus apliecina, ka pazīst Savējos.

Mums nav jāšaubās, ka, būdams ar Tēvu vienāds spēkā un zināšanās, Jēzus pazīst pilnīgi visus un patiešām zina visas lietas. Bet Savā sadraudzībā Jēzus ir pieņēmis tos, kas pie Viņa nākuši kā nabaga pazuduši grēcinieki, lūdzot žēlastību. Tie Viņam pieder mūžīgi mūžam.

Labākai izpratnei izmantosim nelielu ilustrāciju. Mēs visi pazīstam savas zemes Norvēģijas karali. Mēs esam redzējuši viņa fotoattēlu, bet daudzi ir karali pat satikuši dzīvē. Tomēr es šaubos, vai viņš pazīst tevi un mani personīgi. Mēs neesam tik nozīmīgi, un diez vai ir vērts cerēt, ka karalis iepazīs visus valsts iedzīvotājus.

Taču Dieva Dēls Jēzus, būdams neaptverami lielāks un diženāks par jebkuru šīs pasaules valdnieku un vadītāju, pazīst cilvēkus personīgi! Un no itin visiem pasaules iedzīvotājiem atsevišķus cilvēkus Viņš ir iepazinis īpašā veidā – Savā mīlestībā Viņš tos ir apžēlojis, un šie cilvēki pieder savam Kungam kā Viņa dārgais īpašums.

Jā, šādu cilvēku ir daudz. Beigu beigās viņu pulks būs tik liels, ka neviens tos nespēs saskaitīt [Atkl.7:9].

Kas var būt labāks, kā piederēt šim pulkam! Vai tu spēj iedomāties ko svētīgāku?