:: e – BAZNICA ::

Pareizās bailes

“Jums, Saviem draugiem, Es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt. Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām Es saku: to bīstieties.” [Lk.12:4-5]

Farizeji un rakstu mācītāji, un viņiem līdzīgie visos laikos meklē vienīgi godu cilvēku priekšā. Ka cilvēki viņus turētu par taisniem, ticīgiem, svētiem un ka viņi varētu tā izrīt atraitņu un bāreņu namus, ka viņi tā varētu tik pie mantas, pie varas un goda. Bet reiz viņi nāks tā priekšā, kas ne vien atņems viņiem viņu miesīgo dzīvību, bet kam ir vara arī iemest viņu dvēseli ellē. Viņi stāsies visuvarenā Dieva priekšā, taisnā Soģa. Pats Cilvēka Dēls, kam ir dota vara spriest tiesu, viņus tiesās. Viņam ir šī vara.

Saviem mācekļiem Viņš saka: nebīstieties no cilvēkiem! Bet ne vien no cilvēkiem, nebīstieties arī no velniem un paša tumsas kunga. Viņš neko citu nevar kā vien nonāvēt jūsu miesu, kā vien jūs mocīt un vajāt caur saviem kapiem. Bīstieties to, kas stāv visam pāri. Visuvarenu Dievu to bīstieties tā, ka jums vairs nav bail no cilvēkiem. Ne no cilvēkiem, ne no velniem, kas viņus dīda, ne no tumsas kunga, kas viņus tur savā varā. Bīstieties Dievu!

Un tā mācekļi, izsūtīti pa visu pasauli, Dievu bīdamies zaudēja bailes no cilvēkiem.

Dievs viņus arī mācīja. Tikko viņi savu skatu bija novērsuši no Dieva, tā uzreiz viņiem palika bail no cilvēkiem. Bet tikko viņi savās izbailēs piesauca Dievu un tika stiprināti tā bailes no cilvēkiem pagaisa. Jo aiz viņiem un viņu priekšā stāvēja tas, kam ir vara pār visām varām, viņu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus.

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]