Vārds, kas dara dzīvu
Papētī jel atpakaļ pagājušos laikos, kas bijuši pirms tevis kopš tās dienas, kad Dievs radīja cilvēku virs zemes, un vaicā debesis no viena gala līdz otram, vai kādreiz un kur kāda tik svarīga lieta kā šī būtu notikusi, vai vispār kas tamlīdzīgs būtu dzirdēts? Vai kāda tauta būtu dzirdējusi Dieva balsi runājam no uguns liesmām, kā tu to esi dzirdējis un palicis dzīvs? [5.Moz.4:32]
Tu brīnies, ka tu vēl esi dzīvs pēc tam, kad Dieva Svētais Gars ir nācis pār tevi? Un tas patiesi ir liels brīnums un žēlastība, ka Dievs atklāj savu esību un gribu mums, nabaga grēcīgiem cilvēkiem. Mēs, kas nāvi, elli un pazudināšanu esam pelnījuši, topam pārmācīti tikai tik daudz cik nepieciešams, lai mēs atzītu savas nelaimes un postu, kurā esam nonākuši grēku dēļ.
Vai tā nav nepelnīta apžēlošanās, ka mums tiek palīdzēts no strupceļa izkļūt? Vai tā nav pietiekama palīdzība, ka mums jau priekšā ir pateikts kā godbijīgi izturēties un kā mums pareizi atzīt un godāt Dievu? Vai tas nav vairāk, kā mūsu prāts var aptvert un vēlēties uzzināt, ka Dievs pats sava vārda noslēpumainajā un apslēptajā gudrībā mums atklāj savu esību, gribu un to, kas sekos pēc šīs dzīves?
Tikai savu vārdu Dievs sauc par dzīvības vārdu (Jņ.6; Fil.2) un par pestīšanas vārdu (Ap.d.13), kurš spēj darīt svētlaimīgas mūsu dvēseles (Jēk.1; Rom.1; Lk.11). Lai mēs neuzdrīkstētos šaubīties par šo vārdu, Viņš to ir apliecinājis ar varenām zīmēm un lieliem brīnumdarbiem. Kristus pats no savas žēlastības ir atklājies, dodot sevi savai Baznīcai gan tiešā, gan netiešā veidā.
Vai tu jau esi gana labi sapratis Dieva vārdu? Vai tavs prāts jau zina visu par patiesu kalpošanu Dievam? Tas ir labi, ka esi sapratis, tai īstajā nozīmē, ka tavs prāts pilnīgi nekam neder šajā jomā (Rom.1 un 7; Kor.1 un 2; Jņ.1 un Ef.5).
Pilnīgi nekādi mani paša nopelni! …Ne paša miesa un asins to atklāj! …Vienīgi tā Kunga vārds (Mt.16; Gal.1)!
Ieskaties