:: e – BAZNICA ::

Vai nākamais gads būs labāks par iepriekšējo?

Par kādu laimi iet runa, ko vēlam smaidošām sejām un pacilājošā noskaņojumā? Vai nav naivi cerēt, ka nākamais gads būs labāks par iepriekšējo? Jo kļūst arvien sliktāk pasaulē un nāk aizvien ļaunāki laiki: “…līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana un zemes noplicināšana.” [Dan.9:26]

Vai ļaujies sevi mānīt, vēlot: “…Laimīgu jauno gadu!”? Domā mēs esam sajūsmā par to, ka samaitāšana un zemes plicināšana ies vairumā? Vai tu domā, ka es to saku tā it kā būtu ar šo faktu iepriecināts? Jebšu kāds domā, ka mēs koķetējam sakot, ka cilvēks kļūst ik dienas jo bezjūtīgāks un ļaunāks?

Tomēr, ja teikšu: “…lūk, melnais taps balts!”; jebšu “lūkojiet, kā ļaunais kļūs labs!”; jeb “redzi, visi būs laimīgi!” Ja es tā mēģināšu tavu prātu ielīksmot… Ko labu tas varētu dot? Vai nezinām, ka veltas ilūzijas situāciju neuzlabo (Sal. pam. 13:12), bet padara vēl divkārši smagu. Vai manu saldo maldu dēļ tava nākotne mainīsies un mierinošo vārdu dēļ pati elle ar reizi atmirdzēs brīnišķā spožumā?

Kristus ir vienīgais ceļš, patiesība un dzīvība… Bet to jau ne pirmo reizi dzirdi? Nav cita ceļa pie Dieva, kā vien caur viņa dēlu Jēzu?… Tomēr šai prātulai nav cita pamatojuma kā vien Bībelē! Kur garantija tam, ka manas/tavas Jaunā gada apņemšanās/vēlēšanās ir pareizas un tās rezultēsies?

Līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana un zemes noplicināšana, un ignorēt šo skarbo patiesību varam divos veidos:
pirmais a) noliedzot pēc būtības – sak, tās ir pilnīgas blēņas, jo a.1. visa pasaule tiecas pēc miera, a.2. mēs dzīvojam tehnoloģiskā progresa un garīgās izaugsmes laikmetā a.3. visa mūsu darbošanās kalpo nākamo paaudžu un visas pasaules labklājībai;
otris b) apzināti/neapzināti ekspluatējot esošo situāciju: b.1. gūstot labumu no kariem un gatavošanās tiem, b.2. gūstot labumu no tā, ka tiek nodarīts posts pretinieka pusei; b.3. gūstot labumu ekspluatējot dabas resursus (izsūcot tos, jeb noplicinot zemi).

Vai šis ir kas tāds, ko atklāti pasaulē novēl viens otram jaunajā gadā ar – “LAIMĪGO jauno gadu!”, proti – NEDOMĀJIET; AIZMIRSTIET; IGNORĒJIET…???… pasniedzot šo vēsti smaidošām sejām un pacilājošā noskaņojumā… Kamdēļ? …jā, patiesi, kamdēļ pasaule sevi māna? Vai ne tamdēļ, lai nepārsprāgtu vizuļojošais iedomu burbulis un “kailas patiesības” teicējs nepaliktu muļķa lomā un citu pievilto uzmanības centrā, kā kaitnieks. Kas atliek pasaules gudrajiem (kas redz, kurp pasaule veļas) kā vien saķert galvas un ļaut pasaules apmātajiem turpināt līksmi rullēt pasauli tās gaitā uz elli:(

…līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana un zemes noplicināšana…” Bezcerīgs pesimisms ?; Pāragrs dzīves apnikums ?; Vilšanās pieredzē ?… Redzi, manis teiktajā nav nekā no tā!

Ko darīt Kristiešiem, šajos beidzamajos laikos? Vai ķerties pie pasaules (un pasaules gudrības)? Taču, ka ne!

Mēs turpinām dzīvot šinī pasaulē, kalpojot saviem līdzcilvēkiem un ar pateicību saņemot mūsu dienišķo maizi, taču savu skatu mēs vēršam uz nākamību. Neļausimies pievilties, un panākt dvēseles aizrautību šīs pasaules virpulī, bet pastāvēsim stipri ticībā uz mūsu Kungu un pestītāju Jēzu Kristu, kura atnākšanu mēs līdz ar laiku beigām sagaidām!