Skip to content
19. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

13. Kāds ir Dieva likuma saturs?

  • Sākums
  • Ticība no vārda uzklausīšanas
  • e-raksti

Ticība no vārda uzklausīšanas

Reinhards Slenczka
Noklausies šo e-publikāciju

“Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles” (Rom.10:17). Ja grieķu vārds “klausīšanās, uzklausīšana” lielākoties tiek tulkots ar vārdu “sprediķošana, sludināšana”, tad ar to tiek norādīts, kas sludinot notiek, kas šeit ir būtiskais. Saprašanai ir visi iespējamie ceļi un, iespējams, vēl vairāk neceļu.

Ticība no vārda uzklausīšanas

Taču saskaņā ar Bībeli sludināšana nav saistīta ar saprašanas iespējamību vai neiespējamību, bet gan tā notiek saskaņā ar sludināšanas pilnvarām un ir vērsta uz ticības prasību pēc paklausības. “Caur Viņu mēs esam saņēmuši žēlastību un apustuļa amatu, lai Viņa vārdā ticībai pakļautos visas tautas” (Rom.1:5). Paklausība un nepaklausība, tā ir evaņģēlija primārā ietekme un līdz ar to tas, kas tiek atklāts evaņģēlija sludināšanā (sal. Rom.16:19; 2.Kor.10:4 u.t.; Rom.6:16 u.t.; 10:16; 2.Tes.1:8; 3:14).

Ne tas ir svarīgi, ko es jūtu vai kā jūtos, bet gan viss ir attiecināts uz ārējo vārdu un šī vārda nosacīts, lai es to uzklausītu un tam paklausītu. Tādēļ arī vārda “māceklis” sākotnējā nozīme ir “skolēns”, kurš paklausīgi uzklausa savu “skolotāju” un viņam seko.

Dieva vārda sludināšana nav piedāvājums izvēlei pēc gaumes un vajadzībām. Nepieciešamā sludināšanas skaidrība daudz vairāk ir pamatota vārda pretenzijās, no kurām sludinātājs nedrīkst izvairīties un kuras sludinātājs nedrīkst draudzei noklusēt, ievērojamā veidā neietekmējot to, kas ir viņa uzdevums un ar to saistīto iedarbības apsolījumu. Taču pie tam top redzamas arī vārda sludināšanas robežas. Ārējā vārda sludināšana sniedzas tikai līdz klausītāja ausīm. Kas notiek tālāk, cilvēka sirdī, to uzzināt sludinātājam nav iespējams, un diezgan bieži arī pats klausītājs negūst tiešu atziņu, kas viņā notiek. Katrs sludinātājs zina, cik pretrunīga un neizdibināma var būt reakcija uz sludināšanu vai arī uz personīgu uzrunāšanu dvēseļkopšanā.

Viens saka jā un nedara neko, otrs saka nē un tomēr dara (Mt.21:28-32). Noraidoša reakcija var būt zīme par to, ka dzirdētais skāris sirdi, kamēr piekrišana var būt arī tikai pašapliecināšanās izpausme. “Es nevaru tikt tālāk par ausīm, sirdī nokļūt es nevaru: tā, kā es nevaru ieliet sirdī ticību, tā man arī neviens nav uz to jāspiež, nedz arī es to varu, ja Dievs viens pats to dara, Viņš ņem mājvietu sirdī. Tādēļ mūsu uzdevums ir pasacīt vārdu, bet mums tam nav jāliek savs darbs klāt: mums ir gan jus verbi, bet nav executionem. Mums jāsludina vārds, bet tā sekām jābūt Dieva ziņā.”[1] Ar šo atgādinājumu Luters savos 1522.gada ciešanu laika sprediķos vērsās pret fanātiskajiem bilžu postītājiem, kuri domāja, ka viņiem pašiem ārējais vārds caur iekšēju kustību jāpārvērš redzamos darbos.

Ja Dieva vārda sludināšana vērsta uz izprotošas piekrišanas iemantošanu un spiež darīt redzamus darbus un tajā saskata panākumu mērauklu, tad tur trūkst jau izpratnes par Dieva vārda būtību un darbību. Trūkst izpratnes par iekšējās atjaunošanās norisi, bet tāpat arī izpratnes par ticības un neticības, paklausības un nepaklausības atšķiršanas īstenošanu. Ticības paklausību nosaka paklausīga Kristus vārda uzklausīšana. Tas ir tik skaidrs un saprotams nosacījums, ka tas ar zināmu neizbēgamību pat spiež to tālāk padziļināt un paplašināt. Tas notiek tieši tādā mērā, kādā nav arī vairs skaidrs, ka Kristus vārds pastāv caur Viņa Garu, Viņam klāt esot un darbojoties.

Tad vārds šķiet esam “tikai teksts”; dzīvais, augšāmceltais un pie Dieva labās rokas paaugstinātais Kungs Jēzus Kristus tad šķiet tikai kā kristoloģisks priekšstats, un visi centieni tad tiek vērsti uz to, lai nedzīvo un novecojošo burtu atdzīvinātu sajūtu un pieredzes novadā. Jāaktualizē pieredze un jāapmierina sajūtas. Plašā mērā sludinātājs nodarbojas ar to, kas vairotu klausītāju labsajūtu, kas atbilstu tam, ko viņi sagaida, ņemot vērā iespējamās sapratnes grūtības; viņš spekulē uz bezrūpības un baiļu robežas. Diezgan bieži draudzei tad no kanceles vispirms tiek iestāstīts, kas tai nav saprotams un kas tai būtu jāsajūt. Un otrādi, draudzē izveidojas zināma attieksme ar noteiktām prasībām, kurām tad jāatbilst sprediķim, bet kurš tad zaudē tiesības veikt tam piekritīgo uzdevumu.

Gara atdalīšana no ārējā vārda un papildināšana ar iekšējo pārdzīvojumu ir jūsmotāju fanātisma iezīme[2]. Šī vārda negatīvā skaņa un daži ar to saistīti atbaidoši piemēri vēsturē un tagadnē nedrīkst aizsegt to, ka šādos gadījumos Svēto Garu var aizstāt raibs sajūsmināšanas līdzekļu piedāvājums, kas ļaudis nepavisam neatbaida, bet gan pievelk un apmierina. Kur ārējais vārds tiek diskvalificēts kā “tikai vārds”, tur priekšplānā par primāro izvirzās, piem., neverbālas meditāciju un komunikāciju prakses. Vārds tad, labākajā gadījumā, tiek vēl pielietots kā līdzeklis, lai bagātinātu pieredzi.

Ja Kristus Savā vārdā mums saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani” (Jņ.14:6), tad tas ir, pastāvot Dieva vārda prasībām, aicinājums izšķirties par pareizo ceļu pie Tēva. Ja, turpretī, šo vārdu uztveram kā rosinājumu, pa dažādiem ceļiem dodoties, uzzināt, ko pie tam izjūtam, tad ticības paklausība novēršas no Kunga vārda un tiek aizvietota ar jūtu apmierinājumu, un šī mērķa sasniegšanai var izmantot visus iespējamos vārdus un visas kustības.

Ar aicinājumu pie ticības paklausības ticība tiek rosināta vārda uzklausīšanai, ar kuru tā saistīta un kurš to nes. Tā ir tīri ārēja norise, kas izpaužas jautājumā un ar to tad arī ir pārbaudāma, proti, vai Svēto Rakstu vārds draudzē patiešām – un, visupirms, arī draudzes locekļu ikdienas dzīvē – tiek regulāri lasīts un uzklausīts. Katra atsevišķā kristieša dzīvē tad drīz vien parādīsies, cik daudz ir visādu sajūtu un vajadzību, kas mūs ar neatvairāmu uzmācību no tā attur. Tās ir atrunas, ar kurām attaisnojam savu izvairīšanos uzrunāt Dievu, un to skaits ir tikpat bezgalīgs, cik neizdibināma ir cilvēka sirds. Jau tas, ka pietrūkst laika, skaidri parāda, ka mēs nedzīvojam brīvi Dieva pārvaldīti, bet esam vergi laika varā.

Ticība nāk no sludināšanas vai vārda uzklausīšanas, tā pastāv šajā uzklausīšanā un ar to. Visai viegli var gadīties arī, ka daudzie centieni aizsniegt saprašanu tieši saprašanu neatvieglo, bet gan ved prom no paklausīgas vārda uzklausīšanas. Bet ar to ticība uz Kristu zaudē savu pamatu, kas ir vienīgais, uz ko kristīgā ticība var pastāvēt, un draudze tādā kārtā zaudē savas pilngadību.


[1] – Kādā Lutera sprediķī par Mt.11:25-30 sacīts:

“No citas puses, mūs mierina un iepriecē arī tas, ka mēs zinām, ka mūsu sprediķis nepaliek bez augļiem, nepieaugušie tos pieņem labprāt, jo tiem atklājas Tēvs. Tātad mēs nemācām sirdīs, bet gan Dievs ir visur tur Meistars, kas to atklāj, kad Viņš to grib, kā un kad Viņam tas labpatīkas, taču Viņš to dara ar ārējā vārda palīdzību, kuru Viņš tam licis kā līdzekli, kā kādu cauruli, ar ko kaut ko tādu ievadīt sirdī.”

[2] – Tikai tad, kad atzīta vārda un sakramentu žēlastības līdzekļu pneimatiskā iedarbība, ir skaidrs, ka sludinātāja amata “panākumus” nenosaka vis sludinātājs, bet gan vienīgi preiza šo līdzekļu pārvaldīšana. To rāda CA 5, un tur norobežojoties tiek arī parādīts, kā kā alternatīva tiek meklēti motīvi subjektīvai sajūsmībai:

“Mēs noraidām anabaptistus un citus, kuri domā satvert Svēto Garu bez ārējā vārda starpniecības (sine verbo externo), caur vingrināšanos un darbiem.”

Tēmas: ārējais vārds Dieva vārda sludināšana Dieva vārda uzklausīšana jūsmotāji Mārtiņš Luters ticība ticības paklausība

Continue Reading

« Domājiet par Dievu, kad ģērbjaties
Brīdinājums no maldu mācībām »
                       

Ieskaties

Ticība Dievam Svētdarītājam: Ko Svētais Gars darījis?
Pulcēšanās pasargājumam no ļauna
Likums un taisnīgums
Ūdens: uzvaru nesošs spēks

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Aktuālā grēka cēlonis Aktuālā grēka cēlonis
    • e-raksti

    Aktuālā grēka cēlonis

  • Dieva atrašana zināmajā Dieva atrašana zināmajā
    • e-refleksijas

    Dieva atrašana zināmajā

  • Bērnu kristīšana Bērnu kristīšana
    • e-refleksijas

    Bērnu kristīšana

  • Kults un kultūra: liturģija vai karaoke? Kults un kultūra: liturģija vai karaoke?
    • e-raksti

    Kults un kultūra: liturģija vai karaoke?

  • Spilgts visas kristietības kopsavilkums Spilgts visas kristietības kopsavilkums
    • e-apceres

    Spilgts visas kristietības kopsavilkums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Dod, ka varu dzirdēt
  • Paklausība un brīvība
  • Par ticības priekšnoteikumu
  • Kāpēc vajadzīgi dievnami?
  • Uzvedības normas kristīgām sievām
  • Vientiesīgā paklausība
  • Kāpēc mācītājs sludina?

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Avis guļ dievnams brūk

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025