Uzvedības normas kristīgām sievām

Noklausies šo e-publikāciju

“Tāpat, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.” [1.Pēt.3:1-2]

Šeit Svētais Pēteris galvenokārt runā par sievām, kurām pa laikam bija pagāniski un neticīgi vīri un, savukārt, viņš saka par ticīgiem vīriem, kuriem bija pagāniskas sievas. Jo toreiz, kad apustuļi Evaņģēliju sludināja pagānu starpā, bieži notika tā, viens bija kristietis, otrs nē. Tā kā tas nu bija pavēlēts, ka sievām jābūt paklausīgām vīriem, cik daudz vairāk tā ir jānotiek tagad.

Tāpēc sievas darbam (grib sacīt Svētais Pēteris) ir jābūt tādam, ka viņa ir paklausīga savam vīram, kaut arī viņš ir pagāns un neticīgs. Un parāda iemeslus, kāpēc tam tā ir jānotiek: lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.

Tas ir, ja kāds vīrs redz to, ka viņa sieva izturas un uzvedas tik krietni, lai viņš tiktu rosināts uz ticību un kristīgo kārtu uzskatītu par patiesi labu kārtu. Un kaut arī pašām sievām nav pavēlēts sludināt, tad ar savu uzvedību un dzīvi viņām ir jāizturas tā, lai viņas ar to rosinātu vīrus uz ticību.

Tas ir liels, cēls dārgums, kuru var iemantot sieva, ja viņa izturas tā, ka ir paklausīga vīram, ka viņa ir droša, ka viņas darbs ir Dievam tīkams.