Ieskaties

6 komentāri par “Sludināšanas daudzveidība

  1. tik grūti izdomāt, kā būtu pareizāk :D
    šitā čakarēt cilvēku prātus, pāvest, tev tas ir izdevies :D

  2. nu nez kā nu (kuram) ir pareizāk…
    pareizi droši vien būtu: – ‘aizliedzot sevi, sludināt Kristu’
    […nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani (Gal.2:20)]
    – – –
    taču te man pieņemamākais (no dotajām iespējām)+(izmantojot izslēgšanas metodi)
    šķita tas variants ar paplašinājumu: ‘Sludināt Kristu
    [it kā tas ‘Apliecināt Kristu’ jau arī varētu būt bijis mkay, ja tik vien nāktu kopā ar ‘Sludinot Evaņģēliju’]
    – – –
    turklāt apliecināt sevi taču var arī šādi: kā Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Ēlija?” Bet viņš saka: “Es tas neesmu.” – “Vai tu esi gaidāmais pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.” Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisait Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis.”

    jeb arī kā tas eņģelis (iz Atkl.), kuru Jānis pats gribēja pielūgt tam saka: “Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!” Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars.

    Jeb kā Barnaba un Pāvils sevi apliecina (Ap.d.14:…) [Kad ļaudis redzējuši, ko šie darījuši, sauca Barnabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, un Zeva priesteris, kura templis atradās ārpus pilsētas, atvedis vēršus un vainagus pie vārtiem, gribēja kopā ar ļaudīm upurēt]
    14 Kad apustuļi Barnaba un Pāvils to dzirdēja, viņi saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū, saukdami
    15 un sacīdami: “Vīri, ko jūs darāt? Mēs arī esam tādi paši mirstīgi cilvēki kā jūs, kas jums sludinām evaņģēliju, lai jūs no šiem nīcīgajiem atgrieztos pie dzīvā Dieva, kas radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tur iekšā;
    16 kas pagājušajos laikos visām tautām ļāvis iet savus ceļus;
    17 jebšu Viņš Sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.”

  3. Sarkasms turpinās. Kā ir KLB ar sevis sludināšanu. Vai ir tāda kustība, kur nav savas “melnās” avs? Nevajag jau tikai Benijam Hinam piesieties (attēls:), kā saka, rādot ar pirkstu, trīs uz sevi ir pavērsti..

Atbildēt