Ieskaties

9 komentāri par “Patiesība, puspatiesība un meli

  1. nu loģiski, es pilīgi piekrītu, tāpat arī vairāk kaitina tie cilvēki, kuri pieklājīgi tevi pasūta, nekā tie kuri uzvedas atklāti rupji, bīstamākie noziedznieki ir tie kuri izliekas labu darām, nekā tie kuri atklāti izrāda savu agresiju

  2. Kā vispār “tīrā” veidā atrast tādu puspatiesību? Ir vai nu patiesība, vai nav patiesība. Ja kāds daudzos jautājumos tic un apliecina patiesību, bet vienā nē-tāpēc jau šis viens jautājums nekļūst par puspatiesību. Un arī kopumā- piemēram, 99 jautājumos -100% patiesība, 1 jautājumā – 0% patiesība. Ja mēģina veidot statistiku , tad sanāk patiesība ir daļēji nepatiesa. Kas pēc būtības ir neloģiski.

  3. Lūsēn, tā nu ir sholastika sliktākajā nozīmē. Arī vārds “puspatiesība”, ja nopietnāk iedziļināmies, ir eifēmisms un labticīgs ‘handicap’ tiem/tam, kas maldās jeb faktiski – melo. Arī velna vārdi Ēdenē, atsevišķi ņemti – “tu”, “nemirsi”, “vis” -, nav nekas nepatiess. Tie katrs par sevi ir 100% patiesi, pat dievišķi, bet kopā tie ir vieni vienīgi velnišķi meli.
    Tā nu es publiskajā telpā, lietojot prof. R. Feldmaņa teicienu, saku, ka mūsu “kristīgie brālēni” runā puspatiesības, bet vispār jau vien tālab, lai būtu labvēlīgs atspēriena punkts, uz kā nostāties un mēģināt risināt šādu vai tādu dialogu. Diemžēl līdz šim tādi dialogi “augstajās sfairās” ir cietuši fiasko, liekot aizvien vairāk uzskatīt šos dažādos radagabalus par meļiem. Pa “zemākiem plauktiem” – tur vēl kaut kā.

  4. Hitlers esot teicis: runā pilnīgi neticamus melus, tad tev ticēs, jo neviens nedomās, ka tik atklāti un pilnīgi var melot. Es balsoju par atklātiem meliem, ka tie ir ļaunāki. Kas būtu labāk, ja jūs jautājat ceļu uz Eislēbeni (Lutera dzimšanas/miršanas pilsēta), un kāds pasaka, ka ir jāiet dienvidu virzienā, lai tur nokļūtu, bet kāds cits pateiks, ka ir jāiet tieši uz ziemeļiem. Te saka, ka labāk tad iet uz ziemeļiem, t.i.,atklāti meli ir labāki, bet es uzskatu, ka ejot uz dienvidiem (pareizais virziens būtu, teiksim, dienvidrietumiem) jūs nokļūsiet tuvāk mērķim. Nonākuši Vīnē un pajautājot kādam citam, kurš precizēs virzienu, drīzāk būsiet pie mērķa, nekā ejot uz Z un nonākot Arhangeļskā vai Murmanskā! Puspatiesība ir tuvāk īstenībai, bet noticēt var abām, ja pārliecinoši pasniedz!

  5. Līdzības, draugs, ir jauka lieta, bet kā ir baznīcas praksē?
    Vai pie Dieva var aizbraukt pa vairākiem ceļiem?
    Vai tomēr it tikai viens Ceļš?

  6. nu jā, gviclo, bet man likās, ka te konteksts ir kristīgā un nekristīgā mūzika, kaut kā tā,,,!
    baznīcas praksē, tuvāk patiesībai ir piemēram uzskats, ka ar labiem darbiem var nopelnīt Dieva žēlastību, nekā uzskats, ka glābšanai pietiek ar ticību, lai gan darbi un vārdi dzīvē atklāj, ka cilvēks nav piedzimis no augšas. Pēdējais ir meli, bet iepriekšējais, puspatiesība.

  7. paldies, draugs Didzi, Tu manī raisīji e-pārdomas par grēkā krišanas 1.Moz.3:1-7 un tuksneša kārdināšanas Mt.4:5-7 zināmo paralēli – abos gadījumos Dieva vārdi tiek sagrozīti tikai pirmajā gadījumā Ādams krīt grēkā, bet Kristus – nē.

  8. Lai gan bīstamākas ir puspatiesības, tomēr der atcerēties, ka atklāti meli bieži ir kļuvuši par “absolūtu un neapstrīdamu patiesību”…
    Par piemēru var minēt evolūcijas teoriju…

Atbildēt