Šis tiešām ir tas pēdīgs laiks [667]
Šis tiešām ir tas pēdīgs laiks, Kad Dieva Dēls atnācīs;
Tad mums būs redzams Kristus vaigs, Tad tiesu turēt sācīs.
Tur smiekli varen bargi būs, Kad viss no uguns aprīts kļūs,
Kā Dieva rakstos lasam.
Ta bazūne tad atskanēs Līdz pat pasaues galam;
Tad labi, ļauni uzcelsies No visām zemes malām.
Tā būs ar visiem mirušiem, Bet kas vēl dzīvs no cilvēkiem,
Taps acumirklī pārvērsts.
Tad lasāms būs tur grāmatā, Ko esi padarījis,
Kamēr tu bijis dzīvībā, Ko vārdos, darbos sējis.
Viss atklāts būs, ko grēkojis Un vēl vis nenožēlojis,
Nekas tur nebūs aizmirsts.
Ak vai, ak vai tam cilvēkam, Kas ļaunus ceļus gājis;
Vai Dieva vārda smējējam, Kas lieku mantu krājis!
Tas Dieva priekšā nepaliks, Bet ies no Kristus kails un pliks
Pie nolādētiem ellē.
Dod žēlastibas grāmatā Man tad būt ierakstitam,
Par bērnu tavā valstibā Dod man būt nosacitam!
Jo tu to vellu nosodijs Un man it grūti atpestijs
Pie krusta mokas ciesdams.
Ak Kungs, tad mani aizstāvi Priekš Dieva barga soda
Un manu vārdu piemini Ne kaunā, bet iekš goda,
Ka es ar debes-namniekiem Var’ iet iekš taviem dzīvokļiem,
Ko tu mus esi pelnijs.
Gan mani grēki biede man, Man jakauc un jarauda;
Bet kad tavs saldais vārds atskan, Sirds atkal prieku bauda.
Ta līksmojās, no prieka lec, Tapēc, ka tavu vaigu redz,
Ko tu man lieci spīdēt.
Ak Jezus, nāc nekavedams, Mēs gaidam tavu dienu;
Mums netīk vairs šis vārgu nams, Kur jāvaid mums arvienu.
Nāc nākdams, goda-ķēniņ, drīz! Tu savus ļaudis izpestis’
No visa ļauna. Amen!
Ieskaties