355. Kāds labums ir tam, ka gatavojamies ārēji?


Ernst Christoph Homburg: Jēzu, dzīvība man esi

Jēzu, dzīvība man esi, Manu nāvi nāvēji,
Kad Tu manus grēkus nesi, Ciešanas sev uzkrāvi.
Manis dēļ Tu nesi krustu, Lai es grēkos nepazustu.
Tūkstoškārt Tev pateikšu, Kungs, par Tavu ciešanu!

Tu, pa krusta ceļu iedams, Kaunu nesis, apsmieklus,
Kad Tu, svētas as’ras liedams, Cieti zaimus, sitienus,
Raisīdams man grēka saites, Dziedinādams visas kaites.
Tūkstoškārt Tev pateikšu, Kungs, par Tavu ciešanu!

Kam Tu grimi tādā kaunā, Ķēniņš augsti godājams?
Kam Tu cieti tik daudz ļauna, Ērkšķu kroni panesdams?
Lai Tu mani godinātu, Debess kroni dāvinātu.
Tūkstoškārt Tev pateikšu, Kungs, par Tavu ciešanu!

Dziļā zemībā Tu stāvi, Kungs, par manu lepnību,
Tava nāve manu nāvi Dara saldu, svētīgu.
Tavas bēdas nāves sodā Mani paceļ debess godā.
Tūkstoškārt Tev pateikšu, Kungs, par Tavu ciešanu!

Jēzu, es par Tavām bēdām Tūkstoškārt Tev pateicu!
Tavām asiņainām rētām, Tavām sāpēm, mocību!
Es par Tavām nāves briesmām Teicu Tevi slavas dziesmām.
Mūžam, mūžam pateikšu Tev par Tavu ciešanu!



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.