Ak Dievs, no debess uzlūko

Ak Dievs, no debess uzlūko, Cik reti Tevi svēti!
Ja Tu Kungs, viņus nežēlo, Tad mēs gan zūdam lēti.
Tas lielais pulks grib uzvarēt Un Tavus vārdus iznīdēt,
Tos ticīgos grib nomākt.

Tie māca it no viltus sirds Ar savu gudru prātu,
Tam labi, kas no tādiem šķirts, Kas viņiem nenāk klātu.
Cits izvēl šo, cits atkal to, No ārienes tie spīguļo,
To melus grūti pienākt.

Kā ugunī zelts skaidrojas, Lai varētu mums derēt,
Tā mums būs bēdās, bailībās Uz Dieva vārdiem cerēt.
Šie vārdi bēdās stiprina, Tur viņu spēku nomana,
Tie spīd līdz zemes galam.