144. No kā mums ir Dieva atziņa?


Simts

Kā ziņo Dagen sadarbībā ar Latvijas Kristīgo Radio. franču komponistam Olivjē Mesiānam šogad aprit 100 gadi, kas tiek plaši atzīmēts gan mūziķu, gan kristiešu aprindās. Viņš dzimis 1908.gadā Aviņonā un miris 1992.gadā, atstājot daiļrades mantojumu, ko pielīdzina pat Baham.

60 gadus no savas garās dzīve Mesiāns bija ērģelnieks Parīzes La Saint Trinite baznīcā, tāpēc ir saprotams, ka lielākā daļa viņa skaņdarbu radušies Bībeles un kristīgā ticības iespaidā.Kad 20.gadsimta sākumā daudzi mākslinieki mocījās ar eksistenciālām problēmām, Olivjē Mesiāns, pārliecināts kristietis, smēlās spēku ticībā.

“Vienīgais, ko es nekad nenožēlošu savā nāves stundā, ir tas, ka ar savu mūziku esmu centies slavēt Dievu,” vairākkārt dzīves laikā teicis komponists.

Putniem un to dziesmām Mesiāna uztverē bijusi milzīga nozīme, viņš tos uztvēris kā radniecīgus eņģeļiem. Mesiāna mūzikā var just spēcīgu katoļu tradīcijas iespaidu – viņa mūzika ir pārpasaulīga un meditatīva. Viņa daudzveidīgajā mantojumā, kas aptver gan skaņdarbus soloinstrumentiem, ērģelēm, gan lielam orķestrim, īpaši iezīmējas „Kvartets laiku beigām „ (Quatour pour la fin du temps) un „20 skatieni uz Jēzus Bērnu”.

Viens no Zviedrijas labākajiem Mesiāna daiļrades pazinējiem ir ērģelnieks Hans Ula Eriksons. 70-ajos gados, kad viņam bija 15 gadu, viņš jau bija spēlējis dažus Mesiāna skaņdarbus, tāpēc apmeklēja Sv. Trīsvienības baznīcu Parīzē. Pirms vakara dievkalpojuma baznīcā pulcējās daudz jauniešu, gaisā vibrēja kaut kā neparasta gaidas. Un šis neparastais bija – Olivjē Mesiāna ērģeļu improvizācijas!

1986. gadā Eriksons saņēma piedāvājumu iespēlēt visus Mesiāna ērģeļu skaņdarbus. Šajā laikā ērģelnieks centās satikties ar komponistu, tomēr tas neizdevās, jo Mesiāns neatbildēja uz Eriksona vēstulēm. Bet, kad ērģelnieks nosūtīja komponistam savu ierakstīto disku, tūlīt pienāca atbilde. Tas bija iesākums draudzīgām attiecībām, kas turpinājās līdz komponista nāvei 1992.gadā.

Olivjē Mesiāns bija ļoti kautrīgs, neaprakstāmi draudzīgs un prata klausīties. Viņš diskutēja par interpretācijas jautājumiem, bet necentās mistificēt savas kompozīcijas. Mesiāns dzīvoja uz dvēseles dziļumiem vērstu, strikti organizētu dzīvi, kurā centrālā vieta bija ierādīta ikdienas dievkalpojuma – mises svinēšanai.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.