Svētā Justīna diena

1.jūnijā tiek pieminēts ievērojamākais no II gadsimta apoloģētiem Justīns, saukts par “martīru”.

Justīns dzimis ap 100.gadu Palestīnā grieķu ģimenē, kuri bija pagāni.

Viņš bija studējis stoiķus, peripatētiķus un pitagoriešus, taču šīs mācības viņu bija atstājušas vienaldzīgu. Visbeidzot viņš kļuva par platonistu un domāja, ka spēs atrast patiesību šajā mācībā. Tad viņš sastapa kādu vecu, nepazīstamu vīru, kas pievērsa viņa uzmanību Vecās Derības praviešiem, apgalvojot, ka vienīgi ir sapratuši un pasludinājuši patiesību.

Justīns ir uzrakstījis divas apoloģijas, kurās centās aizstāvēt kristīgo ticību pret grieķu un jūdu uzbrukumiem., uzskatot, ka kristīgā ticība ir vienīgā patiesā filozofija, ideāla grieķu filozofijas un jūdu reliģijas aizstājēja, jo tās abas nespēja dot apmierinošas atbildes uz cilvēka uzdotajiem jautājumiem.

Kā arī savā autobiogrāfiskajā darbā Dialogs ar jūdu Trifonu Justīns rāda sevi kā cilvēku, kas ārkārtīgi augstu vērtē filozofiju un kas ir meklējis apmierinošas atbildes uz filozofiskiem jautājumiem vairākās filozofiskās sistēmās pēc kārtas.

Justīns uzskatīja, ka filozofijas mērķis ir mācīt patiesību par Dievu un visu eksistējošo un tādējādi palīdzēt cilvēkiem sasniegt garīgu labklājību. Filozofija ir domāta tam, lai vienotu Dievu un cilvēkus.

Justīns mirst mocekļa nāvē Marka Aurēlija valdīšanas laikā (ap 167.gadu), jo bija attiecies pienest upurus pagānu dieviem un pēc aresta turpinājis dedzīgi apliecināt kristīgo ticību.