Svētītās jaunavas Marijas apmeklēšanas svētki

Rietumu baznīcai piederīgie kristieši ir izvēlējušies 31.maiju kā dienu, kad pieminēt prieka pilnās Jaunavas Marijas došanos apciemot savu radinieci (iespējams māsīcu) Elizabeti.

Iedvesmojusies no ercenģeļa Gabriēla pasludinājuma, ka viņa kļūs par Dieva Dēla māti un ka Elizabete, kura tika uzskatīta par neauglīgu, ir mātes cerībās, Marija steidzās apmeklēt savu radinieci un paliek pie viņas līdz piedzimst Jānis Kristītājs.

Tiklīdz Marija bija ieradusies viņa izstāstīja notikušo. Elizabete visu to uzklausījusi slavēja Dievu par jaunās radinieces sirds ticību. Savukārt Marija atbild ar slavas dziesmu, ko mēdz dēvēt arī par Magnificat.

Interesanti, ka pretabortu kustību pārstāvji plaši izmanto šī notikuma motīvu, norādot, ka Jānis būdams mātes miesās spēj uzklausīt vēsti un reaģēt uz to [Lk.1:41, 44].

Sākotnēji gan šī atceres diena bija noteikta 2.jūlijā, taču pēcāk, lai sinhronizētu ar Svētajos Rakstos aprakstīto, tā tika pārcelta uz 31.maiju.