Vai iederas Ziemsvētku kontekstā?
Noklausies šo e-publikāciju“Bet sargieties no cilvēkiem, jo tie jūs nodos savās tiesās un jūs šaustīs savās sinagogās, un jūs vedīs Manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem un pagāniem par liecību.” [Mt.10:17-18]
Šis ir otrās Ziemsvētku dienas Evaņģēlijs. Kopš seniem laikiem šajā dienā mūsu baznīcās lasa Rakstu vietu par pirmo asinsliecinieku Stefanu un sprediķo par tekstu, kur Jēzus runā par Saviem draugiem, kam pasaulē jācieš vajāšanas.
Daudzi par to brīnās: vai šādi teksti tiešām iederas Ziemsvētku kontekstā? Vai pastāv saistība starp Ziemsvētku vēsti par Bērnu silītē un asinsliecinieku Stefanu, kas līdz nāvei nomētāts ar akmeņiem?
Šim jautājumam ir divas atbildes. Pirmkārt, 26.decembris jau tradicionāli bija Stefana piemiņas diena, pirms baznīca sāka svinēt Jēzus piedzimšanu 25.decembrī. Ziemsvētki nebūt nav senākie kristīgie svētki.
Otrkārt, mums jāsaprot, ka Ziemsvētkos šādi nopietni teksti patiešām iederas, jo šo svētku būtība nebūt nav bezrūpība un mājīgums. Jēzus piedzimšana kūtī nebija idilliska. Jēzus nebija nācis pasaulē, lai iemantotu laimi un panākumus. Viņš nebija nācis, lai cilvēki kalpotu Viņam, bet gan lai Viņš pats kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem [Mt.20:28].
Jēzus teica, ka Viņa draugiem jābūt gataviem piedzīvot bēdas un ciešanas. Jēzus runāja par vajāšanām, kas nāks gan no pasaulīgās varas, proti – valdniekiem un pārvaldniekiem, gan arī no sinagogas, proti – reliģiskām organizācijām. Mums jāsaprot, ka pret Jēzus draugiem vērsās gan laicīgā, gan garīgā pasaule.
Neskatoties ne uz ko, ik dienu pievērsīsim savas acis Jēzum! Kopībā ar Viņu ikviens ticīgais droši nonāks Debesu mājās pie Dieva.
Ieskaties