Ziemsvētku Evaņģēlijs

Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle .. [Lk.2:1]

“Tas notika tai laikā ..,” rakstīts 1917. gada norvēģu Bībeles tulkojumā. Šo izteikumu vērts iegaumēt, jo Ziemsvētku Evaņģēlijs runā par reāliem notikumiem.

Ziemsvētki nav tikai ziemas saulgrieži, kādus svinēja mūsu senči, nepazīdami Evaņģēliju. Viņi tos svinēja kā ciklisku notikumu, kas atkārtojas gadu no gada. Pēc tam kad ziemas tumsa ir visdziļākā un dienas visīsākās, laika ritējums pagriežas un dienas atkal kļūst gaišākas un garākas. Tā notiek ik gadu. Taču Ziemsvētku Evaņģēlijs ir vēsts par kādu notikumu “tai laikā”, kad valdīja ķeizars Augusts.

Pirmās ziņas mēs dzirdam no ķeizara pils. No Augusta nāca pavēle, ka visā pasaulē jānotiek tautas skaitīšanai. Interesanti, ka ķeizara pavēle bija pilnīgā saskaņā ar Dieva plānu un nodomu. Dieva Dēlam bija jāpiedzimst Betlēmē. Ķeizars pieņēma lēmumu, un visiem bija jāpaklausa. Arī pašam ķeizaram bija jāseko Dieva prātam, pat ja viņš to neapzinājās.

Otrās ziņas vēsta par notikumu kādā Betlēmes kūtī. Marijai bija pienācis laiks dzemdēt, un viņa laida pasaulē pirmdzimto Dēlu, ietina autiņos un ielika silītē. Cilvēku acīs šis notikums bija tik sīks un nenozīmīgs, ka to pieminēja tikai šajā necilajā pajumtē. Bet šos notikumus bija ievērojuši Dieva eņģeļi un ļoti priecājās: bija piedzimis Pestītājs!

Šis notikums bija lielākais un dižākais visā cilvēces vēsturē. Dieva Dēls bija nācis no mūžības un piedzimis no sievietes, kļūdams par mūsu Brāli.

Eņģeļi Betlēmes laukos priecājās un dziedāja: “Gods Dievam augstībā, miers virs zemes, un Dievam uz cilvēkiem labs prāts.”

Trešās ziņas ieskanējās ganu sirdīs. Kad eņģeļi bija atgriezušies debesīs, gani cits citam teica: “Ejam tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot!”

Betlēmes notikumi ir neatkārtojami. Savukārt tam, kas tonakt notika ganu sirdīs, ir jāatkārtojas atkal un atkal – arī šajos Ziemsvētkos. Tad mums vārda tiešajā nozīmē būs priecīgi Ziemsvētki un mēs redzēsim pasaules Glābēju Jēzu.