Svinēsim Pashu

“Arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus. Tad nu svinēsim svētkus..” [1.Kor.5:7]

Mācīsimies no apustuliskajiem vārdiem un Dieva iedibinājumiem Vecajā Derībā, kādā veidā mums jāsvin Lieldienas. No šiem Tā Kunga vārdiem ikviens gūsim jo vērtīgu mācību. Atsevišķi indivīdi mūsu vidū joprojām paliek vieglprātīgi, būdami “labvēlīgo dienu ļaudis”, kam grēks joprojām šķiet viegls kā pūciņa; turpretī citi ir nopūlējušies un smagu nastu nesēji, nospiesti un nopūtu pilni vergi, kas nīkst zem smagiem grēka saistekļiem; vēl citi ir liekulīgi sekotāji, kas Dieva žēlastību izmanto vaļīgi; un vēl citi ir izbijušies, mokpilni un tramīgi ļaudis, kas baidās pat tur, kur nav iemesla. Visos šajos dažādajos stāvokļos kristiešiem ir, ko apgūt no dievišķās mācības.

Pashā jērs ir par mums upurēts. – Ieklausies! Arī mums ir Pashā jērs – Kristus, Dieva mūžīgais un vienpiedzimušais Dēls, kas par mums ticis upurēts. Svētie Raksti ļoti spēcīgi uzsver, ka Vecās Derības Pashā jērs bija priekštēls un simbols patiesajam Dieva Jēram, kas izpērk pasaules grēkus. Kad apustulis Jānis mums stāsta, kā kareivji salauza laupītājiem kājas – vienam un otram, bet Kristum pagāja garām un Viņa lielus nesalauza, tad beigu beigās tas piebilst: “Jo tas notika, lai piepildītos raksti: nevienu kaulu Viņam nebūs salauzt.” [Jņ.19:36] – Kad nu Dieva vārdi tā runā par Pashā jēru, mums jāsaprot, ka Pashā jērs patiesībā ir Kristus un ka tas viss bija paredzējums par Viņu, Viņa izpirkuma nāvi un par to, kā Viņš jāsaņem.

Šajā ainā jāuzlūko kāda brīnišķīga lieta. To atrodam 2.Mozus grāmatas 12.nodaļā. Ar dvēseles ilgām uzlūkojam šādu ainu, un ar prieku tajā atpazīstam Kristu Viņam raksturīgākajā veidā.

Piemēram, šajā vietā ir rakstīts, ka Pashā jērs top atšķirts no citām ganāmpulka avīm, un līdzīgi arī Kristum – tikpat patiesam cilvēkam kā mēs – bija jātop nošķirtam no cilvēku pūļa. Līdzīgi arī Tēvs Savu Dēlu izredzēja un nošķīra, lai dotu Viņu par pasaules izpirkuma upuri – kā apustulis Pēteris Kristu sauc par jēru, kas ticis izredzēts jau pirms pasaules radīšanas [1.Pēt.1:20].

Pashā jēram bija jābūt gadu vecam, bez kādas vainas. Tāpat arī Kristum bija jātop upurētam Savā cilvēciskajā briedumā, jābūt bez kādas vainas un grēka.

Pashā jēru vajadzēja nokaut un uzcept. Arī Kristus tika asiņaini nogalināts un Dieva bargās taisnības liesmās cepināts. Pashā jērs – pēc jūdu vienprātīgas liecības – šādi tika cepināts, un šķēps bija caururbis viņa ķermeni [Jņ.19:34], kad tas karājās cepamās krāsns vidū krusta formā [Ap.d.10:39], kas zīmīgā veidā atgādināja Kristus nāves soda izpildīšanu pie krusta staba, kur Viņa rokas un kājas bija caururbtas [Lk.24:39].

Tāpat Pashā jēram nedrīkstēja salauzt kājas [2.Moz.12:46; Ps.34:21], un Evaņģēlijs mums nepārprotami parāda, ka šis norādījums Kristus gadījumā tapa piepildīts [Jņ.19:36].

Pashā jēra asinis bija jāuzziež uz Israēla bērnu namu stenderēm un palodzēm – tās tos pasargāja no nāves eņģeļa, kurš ēģiptiešu namos nogalināja it visus pirmdzimtos [2.Moz.12:22-23]. Šādi ar Kristus asinīm būtu jāapziež arī mūsu siržu durvis [Ebr.11:28], kas izglābj mūs no Bauslības lāsta. Tālāk šis Pashā jērs ir jāēd. Arī Jēzus saka: “Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis patiess dzēriens”. [Jņ.6:55]

Cik labi un trāpīgi Kristus ir atainots un parādīts kā Pashā jērs. [1.Kor.5:7] Šajā gleznā mums nešaubīgi ir jāpazīst Kristus. Tāpat daudzviet Jaunajā Derībā Kristus ir tiešā veidā saukts par jēru. Jānis Kristītājs saka: “Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku”. [Jņ.1:29] Un evaņģēlists Jānis debesīs redzēja “Jēru, kā nokautu” [Atkl.5:6], un Atklāsmes grāmatā Kristus vairāk nekā divdesmit reizes top nosaukts par Jēru – “nokauto Jēru”.

“Arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus.” Jā, Viņš ir vienīgais īstais upurjērs, bet visi Vecās Derības upuri bija tikai iepriekšēji paredzējumi. [Ebr.10:1] Tie mums ir labi jāsaprot! Tajos ir apkopots viss Dieva Evaņģēlijs, kuru ciešanu laikā daudz lasām, klausāmies un apdziedam – par šķīsto Dieva Jēriņu, kas pie krusta par mums nokauts.