Vai jūti svētku prieku?

“Arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus. Tad svinēsim svētkus.” [1.Kor.5:7-8] Sekojot šim pamudinājumam, ļaudis pieminot Dieva žēlastības darbus, tika piepildīti ar līksmības garu. “Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak, Kungs!” [Ps.89:16]

Ikgadus Israēls svinēja Pashā svētkus pieminot iziešanu no Ēģiptes. Viņi nokāva jēru bez kādas vainas un sagatavoja Pashā mielastā. Saskaņā ar šo prototipu Jēzus ir mūsu Pashā jērs. Jēzus, Dieva Jērs, bija nevainojams – bez grēka. Mūsu grēki tika uzkrauti Viņam. Viņš cieta par tiem.

“Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku”, sacīja Jānis Kristītājs rādot uz Jēzu [Jņ.1:29]. Jānis Kristītājs liecināja, ka Kristus ir jērs, kuram uzkrauta visas pasaules grēku nasta. Nesot šo nastu Jēzus cieta un mira. “Viņu gals ir nāve!” [Rom.6:23]

Tā kā Jēzus pats bija bezgrēcīgs, Viņa ciešanās bija vietnieciskas ciešanas.

Jēzus nepalika kapā. Viņš uzcēlās no mirušajiem. Ko tas mums nozīmē?

Tas nozīmē uzvaru pār grēku un nāvi. Tas ir pierādījums, ka mūsu grēki ir saņēmuši algu. Pietiekama maksa ir nomaksāta. Ja pat viens vienīgs grēks nebūtu bijis izpirkts, tad Jēzus vēl gulētu kapā.

Tas ir pilnīgi droši, ka mūsu grēki tika uzkrauti Viņam, un droši ir tas, ka mūs grēki mums ir atņemti. Jēzus ir “nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.” [Rom.4:25]

Viņš, kas tic Dēlam, no nāves ir pārgājis dzīvībā un netiks nosodīts. Jau tagad svētajā Kristībā mēs esam apglabāti līdz ar Kristu Viņa nāvē, un tāpat līdz ar Viņu uzmodināti caur ticību.

Mums ir iemesls svinēt un priecāties. Mūsu asiņainie grēki mūs vairs nevar nosodīt. Jēzus ar savām asinīm mūs ir nomazgājis baltākus par sniegu. Grēki ir piedoti. Nāves vara ir salauzta. Jēzus ir uzmodināts kā pirmais no aizmigušajiem.

Pastarā diena būs milzīgi Lieldienu svētki. Visi, kas miruši ticībā Kristum tiks uzmodināti brīvi no grēka un nāves važām priekam, kuram tie tika kristīti. Tie, kas neticēja, tiks uzmodināti “mūžīgam negodam un kaunam. ” [Dan.12:2]

Tad nu vadīsim Lieldienu laiku svinot ticībā, lai mēs varam to svinēt mūžīgi.