Vigilia Nativitatis

“Jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks,” [Lk. 2:10]

Šos vārdus teica eņģelis ganiem pirmajos Ziemassvētkos, lai pavēstītu, ka Betlēmē viņiem dzimis Pestītājs. Svinēt Ziemassvētkus daudziem ir liels prieks. Visi grib būt kopā mājās, ģimenē, apdāvina cits citu un rīko lielas svinības. Bet šeit mums jāvairās no divējām briesmām: svinēt svētkus pasaulīgi, ar daudzām ārišķīgām izdarībām, un svinēt tos savtīgi, tikai lai izklaidētos. Svinēt Ziemassvētkus šādi nozīmē aizmirst tos, kas ir vientuļi, nabagi, slimi vai nelaimīgi.

“Lielais prieks” ir citāds. Tas attiecas uz visu ļaužu pestīšanu. Šī glābšana sākās, kad piedzima Pestītājs. Viņš nenāca kā pasaulīgs ķēniņš vai kādas lielas impērijas valdnieks. Viņš nenāca arī bagātībā, nedz ārējā spožumā. Nē, Viņš nāca kā mazs bērniņš, visvienkāršākajos apstākļos, trūcīgā zemē. Tas rāda mums, ka pestīšana un debesu prieks var “visiem ļaudīm notikt”, ja viņi grib to saņemt. Neviens nav atstumts no patiesā prieka Kristū.

Tādēļ sagatavosimies šim patiesajam priekam. Aizmirsīsim nevajadzīgās rūpes un izdarības. Pievērsīsimies Dieva vārdam par “labo vēsti” un Tam, kurš ir īstā Ziemassvētku dāvana, – Dieva Dēlam, visu ļaužu Pestītājam.