Kāpēc Evaņģēlijs nepaliek ilgi nesagrozīts?

Tad Jēzus viņiem sacīja: “Vēl mazu brīdi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsība jūs neapņem.” [Jņ.12:35]

Evaņģēlija pasludinājums ir līdzīgs vasaras lietum, kas traucas pār zemi; ko tas skar, to skar, ko neskar, tas paliek neskarts. Vasaras lietus nelīst ilgi vienā un tajā pašā vietā, tas arī neatgriežas – pēc lietus nāk karsta saules svelme, kas cenšas izsūkt zemē palikušo mitrumu.

Mūsu pieredze māca, ka Evaņģēlijs nevienā šīs pasaules vietā nav saglabājies skaidrs un nesagrozīts ilgāk par viena cilvēka mūžu; arvien notiek tā, ka Evaņģēlija mācība saglabājas un pieņemas spēkā tikai tik ilgi, kamēr dzīvo tie, kuri to atnesuši; kad viņu vairs nav, nāk dažādi sektanti un maldu mācītāji.

Mīļie brāļi! Pērciet, kamēr tirgus ir jūsu durvju priekšā, sakrājiet, kamēr spīd saule un ir labs laiks! Saņemiet Dieva žēlastību un Viņa vārdu, kamēr tas ir pie jums!

Tas tika dots jūdiem, bet nu tas ir projām, un viņiem vairs nav nekā; Sv. Pāvils to atnesa uz grieķu zemi; bet tagad arī tur tā vairs nav – nu grieķiem ir tikai turki. Arī Romai un Itālijai bija dots Dieva vārds; bet nu viņiem ir tikai pāvests. Un mēs, vācieši, nedrīkstam domāt, ka pie mums Evaņģēlijs paliks mūžīgi – mūsu nepateicība un nicinājums neļaus tam šeit palikt.