Skip to content
11. augusts, 2022
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

152. Ko mēs apliecinām katrā no trijiem ticības locekļiem, sacīdami “es ticu”?

  • Sākums
  • Sāpes vai ciešanas?
  • e-apceres

Sāpes vai ciešanas?

Aleksandrs Bite

“Nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!” (Ebr.12:5)

Sāpes vai ciešanas


Kāds cilvēks, atlabdams pēc ilgstošas un nopietnas slimības, reiz sacīja: “Neticīgam cilvēkam ir sāpes, bet ticīgam ir ciešanas. Būdams slims, es sapratu, ko nozīmē ciešanas, jo pirms tam es pazinu tikai sāpes.” Patiesi, ja ielūkojamies šajā pasaulē, redzam daudzu cilvēku sāpes – sāp ticīgajiem un neticīgajiem, bezdievjiem un dievbijīgajiem. Kādreiz visai ilgstoši nav iespējams no šīm sāpēm izvairīties. Sāpes sagrābj cilvēku, un viņš citu neko nevar darīt kā vien gaidīt, ka ar laiku tās varbūt mitēsies. Taču bieži Dievs caur cilvēka sāpēm un izmisumu grib viņam ko mācīt, viņu uzrunāt. Cilvēks sāpēs var atvērt savu sirdi šai Dieva uzrunai un iemācīties izprast, ko nozīmē ciešanas. Ciešanas šajā nozīmē nav neapzināts sāpju pārdzīvojums, ciešanas ir pazemošanās zem “Dieva rokas”, kas smagi gulstas uz tevis, apzinīga un pazemīga Dieva pārmācības pieņemšana, ļaušanās Viņa rokai, lai tā tevi veido.

Tas patiesām ir grūts jautājums – kāpēc cilvēkam tik ļoti jācieš, kad viņš ir vainīgs, un kāpēc jācieš nevainīgajam? Viena no kristīgās ticības pamatdaļām ir mācība par katra kristieša krustu un ciešanām. Apustulis Pāvils raksta: “.. lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei cerībā sasniegt augšāmcelšanos no miroņiem.” (Fil.3:10-11) Mēs šobrīd stāvam vēl šaipus nāves, Kristus nāvi ir uzvarējis. Tā ir mūsu drošā cerība, enkurs, kas “sniedzas iekšā aiz priekškara” (t. i., vissvētākajā vietā). (Ebr.6: 19) Bet, kamēr mēs vēl dzīvojam, pirms savas nāves brīža, mums ir jāatgūst (Ebr.12:5) sadraudzība ar Kristu, arī sadraudzība Viņa ciešanās. Tās nav sāpes, kuras izraisa mūsu grēks, tās ir ciešanas, kuras dod svētību un no kurām nevajag bēgt un izvairīties. Tā ir liela Dieva žēlastība – pielīdzināties Kristum Viņa ciešanās, tā ir īpaša pietuvošanās Viņam. Protams, cilvēks nav pestīts caur pietuvošanos Kristus ciešanām. Taču tai ir liela vērtība, jo tā īpaši tuvina cilvēku Kristum. Apustulis Pēteris saka: “Jo tā ir žēlastība, ja kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams, jo kāda slava jums būs, ja jūs panesīsit sitienus pārkāpumu dēļ? Bet, ja jūs, labu darīdami, cietīsit pārestibas un tās panesīsit, tas Dievam labi patīk.” (1.Pēt.2:19-20) Cik vienkārši vārdi: “Tas Dievam labi patīk.”

Protams, bieži vien cilvēkam gribas savas sāpes, slimības un nelaimes uzlūkot kā to krustu, kuru Kristus aicināja celt un nest un sekot Viņam. Bet ka atšķirt sāpes mūsu pašu grēku dēļ no ciešanām Kristus dēļ? Ciešanās mūsu vecais cilvēks mirst, caur kristību nodots līdzi Kristum Viņa krusta nāvē, bet iekšējais, jaunais cilvēks top brīvs, šķīstīts un norūdīts ticības pastāvībai. Apustulis Pēteris raksta: “Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad apbruņojieties ar to pašu prātu, jo tas, kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka.” (1.Pēt.4:1) Lai cik tas arī liktos pretrunīgi neticīgajam, tieši ciešanās kristīgais cilvēks var iemācīties Dieva žēlastības lielumu, piedošanas dziļumu, mīlestības godību. Arī vislielākā “kulturālā vērtība” neticīgās pasaules acīs – kristīgā morāle nav filozofiski ētisku pamācību kopums, bet gan tā ir “izciesta” Kristus ciešanās Golgātas krustā, “izciesta” katras jaunas kristiešu paaudzes sadraudzībā Viņa ciešanās.

Miesas ciešanas un sāpes satver līdzi arī cilvēka dvēseli, taču dvēselei ir spēja sāpēt un ciest arī vienai pašai bez miesas. Arī šeit var būt gan sāpes, gan īstas un patiesas ciešanas. Sāpes – skaudības, pašlepnuma, piepildītas vai nepiepildītas iekāres un daudz kā cita dēļ. Ciešanas, kad cilvēka sirds satriekta atveras Dieva patiesības priekšā. Pravietis Jesaja runā par Israēla tautas sāpēm: “Pa kādu vietu jūs vairāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja. No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces, un jauni ievainojumi..” (Jes.1: 5-6) Tās ir sāpes, kuras pravietis salīdzina ar trula un bezprātīga dzīvnieka sāpēm un aicina tautu uz atgriešanos. Šī atgriešanās ir nostāšanās zem Dieva tiesas un Dieva žēlastības, apzināta nostāšanās ar atvērtu sirdi: “Tad nāciet, turēsim tiesu!” – saka tas Kungs. “Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut arī tie būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” (Jes.1:18)

Šāda nostāšanās zem Dieva tiesas ir patiesas dvēseles ciešanas tās grēkapziņas dēļ. Tās ir grēku nožēlas ciešanas, un tās ir svētīgas ciešanas. Protams, no mūsu grēku nožēlas dziļuma un sajūtas stipruma nav atkarīgs Dieva piedošanas īstums un dziļums. Dievs Kristū mums ir dāvinājis pilnīgu grēku piedošanu bez jebkādiem papildu noteikumiem, un mēs to varam saņemt tikai ticībā un paļāvībā Viņa Evaņģēlijam. Taču grēku nožēlas dziļums un šīs cilvēka dvēseles ciešanas sagatavo cilvēka sirdi mīlestībai, dod mīlestības dziļumu un spēku. Tas palīdz veidoties šai kristīgam cilvēkam tik ļoti nepieciešamajai ticības un mīlestības vienībai. Skaidra ticība vienmēr atrodas ciešā kopībā ar dzīvu mīlestību. Tas patiesi ir viens no augstākajiem Kristus žēlastības brīnumiem – Viņš mīl mūs, grēciniekus. Mēs par to varam lasīt ne tikai Svētajās Rakstos vai Dziesmu grāmatā, bet to var pieredzēt katrs patiesā nožēlas pilnā grēksūdzē. Kad cilvēks stājas zem Dieva tiesas un ar sirds trīsām sauc vārdā tos grēkus, kuros tam ir kauns un bailes atsities pat sev pašam, kuri to bezgalīgi pazemo un apkauno, tad tieši tajā brīdī viņš top nevis atstumts un atstāts, bet Kristus mīlestība viņu apņem, satriec un dara dzīvu. Un, jo dziļāk mēs nolaižamies šajās izbaiļu, apkaunojuma un pazemojuma ciešanās, atklādami sava grēka tumšos bezdibeņus, jo ciešāk mūs apņem Kristus Krusta mīlestība, jo tur Viņš ir saņēmis šīs izbailes, šo pazemojumu, šo kaunu.

“Redzama kļuvusi Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība, nevis, ka mēs esam mīlējusi Dievu, bet, ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad ari mums pienākas citam citu mīlēt.” (1.Jņ.4:9-11)

Jēzus Kristus mīl ikkatru tādu, kāds viņš ir, Viņš pieņem ikkatru grēcinieku, bet Viņš nevar mūs mīlēt tādus, kādi mēs neesam, tādēļ liekulis ir šķirts no Dieva mīlestības. Būt Viņa priekšā tam, kas tu esi, nozīmē būt grēciniekam, un tās ir ciešanas, un šajās ciešanās Dievs Kristū mūs pirmais ir mīlējis, un tādēļ šajos ciešanu dziļumos dzimst ari mūsu mīlestība. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz tuvāko. Šī mīlestība nav kāda sajūta vai dvēseles aizkustinājums, bet gan ticībā Kristus upura spēkam pamatota atdzimuša kristieša dzīve un dzīvība. Ja nav ticībā saņemtas grēku piedošanas, tad ari žēluma sāpēs par saviem grēkiem dzimst tikai izbailes, bezcerība un rūgtums.

Mīlestību nevar iemācīt, definēt vai apgūt iemaņas veidā. Dievs ir mīlestības ierosinātājs, un Viņš dod, ka mēs varam uz to atbildēt caur ticību. Mēs nevaram savādāk mīlēt Dievu un savu tuvāko kā vienīgi caur Kristu un Kristū, un satikšanās ar Viņu ir pie krusta – Viņa ciešanās.

Mēs Bībelē lasām: “”Jo, ko tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šaus katru bērnu, ko Viņš pieņem.” Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ebr.12:6-7) Pasaulē ir daudz sāpju, bezcerības un izmisuma, bet katrs, kas paver sāpēs sirdi ticībai un pieņem ciešanas, iemācās bezcerībā paļāvību uz Kristu, iegūst izmisumā mīlestību un cieši satver Dieva žēlastības apsolījumu Kristū.

[Pārpublicēts no teoloģiskā žurnāla Mantojums]

Tags: ciešanas Dieva mīlestība kristīgā morāle kulturālā vērtība nelaimes pārmācība sāpes slimības

Continue Reading

« Aculiecinieka pieredze
Visi kristieši ir grēcinieki »
                       

Ieskaties

Es - piedzimis kā pilsonis
Dievs met mūs ugunī ik dienu šķistīdams
Visspēcīgais Dieva Vārds
Drošākā zīme, kas liecina par Tēva žēlastības klātbūtni

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Nepacietiba_izposta_kopienu Nepacietība izposta kopienu
    • e-refleksijas

    Nepacietība izposta kopienu

  • Kāds tad ir Tēva prāts attiecībā uz jums Kāds tad ir Tēva prāts attiecībā uz jums
    • e-refleksijas

    Kāds tad ir Tēva prāts attiecībā uz jums

  • Dienišķo maizi saņem kā Dieva dāvanas un svētību Dienišķo maizi saņem kā Dieva dāvanas un svētību
    • e-apceres

    Dienišķo maizi saņem kā Dieva dāvanas un svētību

  • Kā jāizturas pret savu dzīvesbiedru Kā jāizturas pret savu dzīvesbiedru
    • e-refleksijas

    Kā jāizturas pret savu dzīvesbiedru

  • Vai Dievs mums tic? Vai Dievs mums tic?
    • e-joki

    Vai Dievs mums tic?

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kristus ciešanas ik dienu piepildās kristiešos
  • Dieva patikšanas noslēpums
  • Kristus drānas
  • Simbols vai glābšanas līdzeklis
  • Glābšanas stunda
  • Lūgt ciešanu psalmus
  • Žēlastības un patiesības ļaudis

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Viss iet uz galu, mūsu uzdevums ir rādīt vienīgo iespējamo ceļu uz nākamību (mūžīgo dzīvošanu), nevis radīt ideālu pasauli šeit…”
  • gviclo: “Šīs norises liecina par tendenci, kad pašsaprotamais kļūst nesaprotams jeb, kā citi to sauc - uzbrukums pamatvērtībām. Jēdzieni laulība, ģimene,…”
  • jean: “Jā, tāpat kā ikviens cilvēks, kas grēko un noliedz, ka grēko. Girgenzons savā skaidrojumā par 5. bausli to izsaka šādi:…”
  • Janis Karklins: “Piebilde iekavās: "Dievs neapstiprina tirānu netaisnību, nedz arī pieprasa, lai cilvēki uzskatītu netaisnību par taisnību. Tāpēc, lai gan Dievs noraida…”
  • jean: “Par ko šūmēšanās? Aborts ar atvieglojumiem (ko tas vispār nozīmē?!?) slikti, bet aborts bez atvieglojumiem (kā šķiet tas jau daudzus…”

RSS e – POLEMIKA

  • Par Jūdas vēstuli
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 1.Kor.13:13
    Bet nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs: bet tā lielākā no tām ir mīlestība.

ilustrētā baznīca

Pasaules augstākā baznīca
Pasaules augstākā baznīca

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2022


Posting....