Piemērs no Kristus dzīves

Uzskatāmāko piemēru, kā risināt šīs problēmas, mēs atrodam Jēzus Kristus dzīvē. Ja aplūkojam atsevišķus Viņa dzīves notikumus no tīri cilvēciska un saprāta viedokļa, tie var šķist bezjēdzīgi. Apskatot tos dziļākā, garīgā aspektā, atklājas to dziļā un mūžīgā nozīme.

Varam iedomāties, ka Jēzus savas dzīves krustcelēs varēja vaicāt pats sev, gluži tāpat kā mēs: “Kāpēc viss ir tik sarežģīti? Neviena iespēja nešķiet pietiekami laba.”

No Viņa nedzirdēja neviena šāda vārda. Viņš teica pavisam ko citu: “Mana dvēsele ir satriekta”, un “Man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta” (Jņ.12:27; Lk.12:50). Visu, ko Viņš teicis, var apkopot dažos vārdos: “Lai notiek Tavs prāts” (Mt.26:42), un: “Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis” (Jņ.17:4).

Tādējādi, ja mēs visās grūtībās paliekam ticībā un tomēr dažās dzīves krustcelēs mums jāpieņem ļoti grūti lēmumi, mēs varam uzticēties Dieva visredzībai un Tēva mīlestībai, būdami pārliecināti, ka visās situācijās ir kāda izeja – kāds ceļš. Un tas nav viens no daudziem. Tas ir Ceļš. Viņa vārds ir Jēzus Kristus (Jņ.14:6).

Lai gan mēs saprotam, ka no visām grūtībām ved laukā kāds ceļš, tas nekādi negarantē to, ka mēs vienmēr izvēlēsimies tieši šo ceļu un arī iesim pa to. Var gadīties, ka izvēlamies citu ceļu, tādējādi grēkodami un ciezdami neveiksmi. Apbrīnojami, ka Dieva solījumi ir spēkā arī šādās situācijās. Tie ir solījumi par piedošanu grēciniekam, kas kādās dzīves krustcelēs izvēlējies nepareizu ceļu: “Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus” (1.Tim.1:15).