Pielikt Dieva vārdam

Noklausies šo e-publikāciju

Skaistā glezna rāda Asīzes Francisku [1182-1226], klausoties Dievā. Bet ieskatieties vērīgi. Francisks ir uzgriezis muguru aizvērtai Bībelei, un viņa acis gaidās vērstas augšup uz debesīm. Asīzes Francisks nebija Dieva vārda noliedzējs. Tomēr viņam šķita, ka ar Rakstiem vien nepietiek. Šī glezna spilgti parāda, ka Francisks savās lielajās gaidās krīt maldu mācībā, ka ir iespējama vēl kāda Dieva atklāsme, kas ir ārpus Bībeles.

SENĀ MALDU MĀCĪBA UZGLŪN ŠODIEN

Doma, ka ir iespējams “izdzirdēt” Dieva vēstījumus ārpus Viņa vārda, ir ļoti sena maldu mācība. Vecā Derība runā par viltus praviešiem, kuri sludina “pašu izdomātas parādības, un ne Tā Kunga uzdevumā” (Jer.23:16, 25-28).

Vēlāk, Kristīgās baznīcas aizsākumos, herētiķis Montāns tāpat apgalvoja, ka viņš dzird vēstījumus no Dieva tiešā veidā. Montāns uzskatīja, ka viņš ir “Svētā Gara mute”. Montāns bija pārliecināts, ka ar viņu ir runājis Svētais Gars, un viņš paziņoja precīzu Jēzus otrās atnākšanas datumu. Šis paziņojums lika Montāna sekotājiem sapulcēties Pepuzā, nelielā Mazāzijas pilsētiņā, kur Jēzum vajadzēja nolaisties no debesīm un sākt tūkstoš gadu valdīšanu virs zemes. Kristus otrā atnākšana tā arī nav notikusi, jo vēsts, kuru Montāns it kā bija dzirdējis, bija viņa paša iedomas nevis Dieva runa.

Šodien mēs sastopamies ar līdzīgām maldu mācībām. Piemēram, plaši izplatītā Orela Robertsa vadītā pentakostālisma kustība māca, ka Bībele mums nav Dieva pēdējais vārds. Šī kustība apgalvo, ka Svētais Gars dodot “progresīvu atklāsmi”. Tas nozīmē, ka ikviens var saņemt atklāsmi no Dieva vēl klāt pie tās, ko Viņš devis Rakstos. Kaut ko pievienot Dieva vārdam ir ļoti bīstami, un pilnīgi nepieļaujami. Pats Dievs saka: “Nepielieciet pie tā vārda, ko es jums pavēlu, neko klāt, nedz no tā ko atraujiet” (5.Moz.4:2). Vēl otrreiz Dievs brīdina: “Neko tev nebūs pie [Mana Vārda] pielikt un nekā no tā atņemt” (5.Moz.13:1). Sālamana pamācībās (30:6) ir teikts: “Nepievieno neko Viņa vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu un neatzītu tevi par melīgu”.

DZĪŠANĀS PĒC ĪPAŠĀM ATKLĀSMĒM VAR BEIGTIES LIKTENĪGI

Kādēļ gan tik daudzi arī šodien grib ticēt īpašām atklāsmēm, kas ir ārpus rakstītā Dieva vārda? Mārtiņš Luters skaidro, ka šī vēlēšanās, kas ir “vecā pūķa iedvesta un iepotēta cilvēkā, cieši turas Ādamā un viņa pēcnācējos, un tā ir visu maldu mācību avots un spēks”.

Mācība par “papildus” atklāsmēm, nav vienīgi aplama vai slikta ideja. Dzirdot Dieva balsi ārpus Viņa atklātā vārda, jūs nevarat droši zināt, vai dzirdētā “balss” patiešām nāk no Dieva, vai pat no Sātana, jeb vai tā ir jūsu paša, vai arī kāda cita iedomāta (Jer.23:16), ļaunas iekāres un mantkārības, kas mājo katrā sirdī, rosināta.

Ja velns jūs kārdina, iestāstot, ka jums ir nepieciešama vai būtu noderīga kāda atklāsme vēl papildus pie tās, ko Dievs ir devis Bībelē, noteikti izlasiet Lk.16:19-31. Šeit Jēzus stāsta par bagātnieku, kurš nomira un nonāca ellē. Ciešot mokas, šis vīrs lūdzās, lai kāds no mirušajiem iet un brīdina viņa brāļus nožēlot grēkus, ka viņus nepiemeklētu tāds pats liktenis. Ar atbildi, kuru saņēma bagātnieks, Jēzus nepārprotami uzrunā ikvienu, kurš grib kaut ko dzirdēt “pa tiešo” no Dieva. Jēzus saka: “Ja tie neklausa Mozu un praviešus [t.i. Bībeli], tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām” (Lk.16:31).

VISS, KAS DZĪVEI UN TICĪBAI NEPIECIEŠAMS, IR DIEVA VĀRDS UN SAKRAMENTI!

Kaut ko pielikt vai atņemt Dieva vārdam ir nopietna lieta. “Es apliecinu ikvienam, kas dzird šīs grāmatas pravietojuma vārdus: ja kāds tiem kaut ko pieliks, tam Dievs pieliks sērgas, par kurām rakstīts šajā grāmatā. Un, ja kāds kaut ko atņems no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, Dievs atņems viņu no dzīvības koka un svētās pilsētas, par ko rakstīts šajā grāmatā” (Atkl.22:18-19).

Tomēr nedzīvojiet bailēs un neziņā, bet priecājaties ik dienas, ka Dieva rakstītais un dzīvu darošais vārds sniedz jums visu atklāsmi, kas nepieciešama gan šai dzīvei (2.Tim.3:17), gan nākamajai. “Šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa vārdā” (Jņ.20:31).

Necentieties līdzīgi Franciskam “sadzirdēt” īpašas atklāsmes no Dieva. Tā vietā pievērsieties Jēzum Viņa dzīvajā vārdā. Lasiet to ikdienas un klausieties, kad tas tiek sludināts un mācīts. Līdz ar psalmistu sauciet: “Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs pēc Tevis! Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva” (Ps.42:2-3). Tad atspirgstiet caur Viņa atklāto vārdu ar svētīgu pārliecību, ka “Viņš neatdara mums pēc mūsu grēkiem,” bet gan “cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums” (Ps.103:10-12).