Par Jēzus ciešanām un krustā sišanu

Noklausies šo e-publikāciju

Luterāņu teologs, ārsts un misionārs Āfrikā Alberts Šveicers (1875–1965) šokēja kristiešus daudzās valstīs ar šādu apgalvojumu: Jēzus nevēlējās mirt pie krusta; Jēzus tika piemānīts un mira, “ciešot sakāvi un pie krusta kliedzot no izmisuma”.

Šveicera bagātīgā iztēle, sātana iekvēlināta, nonāca konfliktā ar Jēzus paša teikto, ka Viņa ciešanas un sišana krustā nebija nejaušība. Jēzus teica: “Neviens to [Manu dzīvi] nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis” (Jņ.10:18).

Jēzus varēja izvairīties no ciešanām un sišanas krustā. Taču Savas mīlestības uz jums dēļ Viņš brīvprātīgi atdeva Savu dzīvību, kā Viņš pats to ir teicis: “Es atdodu Savu dzīvību” (Jņ.10:15). Kādēļ Jēzus brīvprātīgi nomira pie krusta? Lai uzņemtu jūsu grēkus uz Sevis; lai dziedinātu jūs no grēka posta, uzņemoties šo lāstu jūsu vietā; lai no jūsu sirdsapziņas noņemtu visu vainas apziņu par jūsu pagātnes kļūdām. Tādā veidā Jēzus piepildīja pravieša Jesajas vārdus: “Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jes.53:5b).

Viņa ciešanās un sišanā krustā visi jūsu grēki tika uzlikti vai pielikti Jēzum. Jūsu grēki kļuva par daļu no Jēzus Viņa ciešanās un nāvē. Mākslinieks Matiass Grīnevalds saprata šo ciešanu un krustā sišanas svarīgo nozīmi, savas gleznas kreisajā pusē iekļaujot atsauci uz to: “Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev.. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu.. Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam” (Jes.53:4–6).

KĀDĒĻ VĀRDI “KRUSTĀ SISTS” IR JUMS TIK SVARĪGI?

Kad izsakāt Apustuļu ticības apliecību, jūs ticat, ka Jēzus ir ne tikai “cietis“, bet arī, ka Viņš tika “krustā sists“. Kādēļ jūsu ticība Jēzus sišanai krustā ir tik svarīga? Atbilde uz šo svarīgo jautājumu meklējama jau Bībeles pirmsākumos. Dievs saka: “Un, ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un to nonāvē un pēc tam pakar pie koka,.. jo pakārtais ir Dieva lāsts” (5.Moz.21:22–23).

Neviens nevar iedomāties neko ļaunāku par Dieva lāstu. Taču, kad saprotat, ka, lai Dievs jūs pieņemtu, jums ir jābūt nevainojamam un svētam; kad jūs no Dieva Vārda saprotat, ka pat tad, ja esat kļūdījies vienīgi nelielā lietā, jūs joprojām esat Dieva nolādēts, tas atņem drosmi pavisam. “Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem” (Jēk.2:10). Jūsu pašu spēkos nav noņemt Dieva lāstu jūsu grēku dēļ. Labā vēsts ir tā, ka Kristū Dievs jūsu vietā ir paveicis to, ko jūs paši sev nevarētu izdarīt nekad. “Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka” (Gal.3:13).

DIEVA LABĀ VĒSTS JUMS PAR JĒZUS CIEŠANĀM UN KRUSTĀ SIŠANU

Lāsta noņemšana no jums ir tas, ko vēsta apustuļi un pravieši, un tas, ko jūs apliecināt Apustuļu ticības apliecībā, kad sakāt, ka Jēzus ir “cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists”. Pravieši un apustuļi rakstīja:

• “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. ..ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jes.53:5).
• “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku!” (Jņ.1:29).
• “Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu; un grēku nav Viņā” (1.Jņ.3:5).
• “Bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies lai iznīcinātu grēku, Sevi upurējot” (Ebr.9:26).
• “Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem” (1.Jņ.1:7).

Aplieciniet Apustuļu ticības apliecību kopā ar savu ģimeni un ar lielu prieku, zinot, ka tad, kad Jēzus cieta un tika sists krustā, Viņš to darīja brīvprātīgi un jūsu vietā noņēma no jums visus grēkus UZ VISIEM LAIKIEM!

Mīļais Dievs, Debesu Tēvs, ļauj man ar lielu prieku Apustuļu ticības apliecībā apliecināt, ka Jēzus ir “cietis zem Poncija Pilāta un krustā sists“. Katru reizi, kad to apliecinu, Tavs Gars mani pārliecina, ka asiņainās ciešanās un nežēlīgā krustā sišanā Jēzus uzņēmās uz Sevis visus manus grēkus, vainu un lāstu, kas bija pār mani. Viņš to noņēma uz visiem laikiem. Tēvs, ļauj man Apustuļu ticības apliecībā bieži apliecināt manas pestīšanas prieku. Āmen.