Neticība ir vienīgais pazudinošais grēks
Vispirms Viņš saka, ka Svētais Gars “liks pasaulei izprast”, proti, Viņš pārliecinās, dos skaidru pamatojumu un ar Saviem vārdiem spriedīs par to tiesu. Turklāt Viņš saka “pasaulei”, t.i. visai cilvēcei, bez izņēmuma. Šī pārliecināšana ir nepieciešama visiem cilvēkiem. Par ko Svētais Gars runās? Kristus vārdos tas ir pats svarīgākais. par “grēku — jo tie netic Man”.
Te es manu ko ļoti nozīmīgu! “Grēku — jo tie netic Man.” Ko tas nozīmē, ka mūsu Kungs, gribēdams izskaidrot visas pasaules grēku un Svētā Gara pārliecināšanu, piemin tikai to, ka “tie netic Man”? Šajos vārdos Kristus atklāj, ka neticība ir vienīgais pazudinošais grēks, bet desmit baušļu grēki ir gandarīti, un nevienu nevar pazudināt, ja vien cilvēks nepazudina pats sevi ar neticību. Tātad: “Grēku — jo tie netic Man.”
Vai mēs to neredzam arī visā Jēzus attieksmē pret grēciniekiem? Kad visādi muitnieki un grēcinieki, bezdievīgu ļaužu pabiras no visurienes, nāca pie Viņa — vai viņu grēki kļuva par šķērsli vipu apžēlošanai? Vai tad, kad viņi meklēja patvērumu pie Jēzus, viss tūlīt netika vērsts par labu? Kur bija Bauslība ar visiem tās likumiem un sodu? Kur palika viss garais, melnais vainas uzskaitījums?
Visu savu mūžu šie ļaudis bija grēkojuši pret Dieva baušļiem, taču es lasu tikai to, ka Pāvils raksta, ka Viņš tiem viņu grēkus nepielīdzināja. Tā bija vistīrākā žēlastība, mierinājums un laipnība, it kā tie visu savu dzīvi nebūtu izdarījuši nevienu pašu grēku. Tāpēc Bauslības vīri par to niknojās un sacīja: “Viņš ir muitnieku un grēcinieku draugs.” Bet ko Jēzus pats par to saka? Viņš to nenoliedz, bet apstiprina, sacīdams, ka grēcinieki ir Viņa pazudušās avis, graši un dēli un Viņš ir žēlastības pilnais Tēvs (Lk.15).
Mīļo Glābēj, vai Tu neesi dzirdējis un nezini par viņu daudzajiem un briesmīgajiem grēkiem? — Nē, viņiem nav nekādu grēku — nekādu! “..Manas.. asinis.. izlietas grēku piedošanai” (Mt.26:28), grēki ir izdeldēti, pārkāpumi izpirkti, un mūžīgā taisnība ir nākusi dienas gaismā (Dan.9). Kristū Dievs salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams (2.Kor.5:19). Ir tikai viens grēks, kas pazudina pasauli — “jo tie netic Man”.
Vai mēs neredzam, ka Kristus nosodīja pat visstingrākos Bauslības svētos? Viņš nenoliedza, ka viņi bija labi, nebija netaisni, nebija laupītāji, laulības pārkāpēji un deva dāvanas nabagiem, bet Kristus tik un tā viņus nosodīja. Vai Pāvils neliecināja par daudziem saviem tautas brāļiem, ka tie dega par Dievu, tikai bez izpratnes, jo tie bija centušies celt paši savu taisnību? Pāvils teica, ka viņi šo taisnību nemantoja, jo nemeklēja ticībā, bet gan Bauslības darbos (Rom.9; 10).
Kāds brīnumains spriedums! Labākie top pazudināti, bet sliktākie — izglābti. Tas, kas bija izšķiedis mantu ar netiklēm, tagad saņēma baroto teļu, bet tas, kas vienmēr kalpoja Tēvam un nekad nepārkāpa Viņa bausli, nedabūja pat kazlēnu (Lk.15:11-32). Vai mums nevajadzētu domāt, ka šeit ir apslēpts kāds liels noslēpums? Vai mēs nekad nenāksim pie atziņas, ko nozīmē glābšana? Vai nekad nesapratīsim, kas ir noticis Kristus nāvē?
Tas ir pirmais, ko mēs mācāmies no Kristus vārdiem: “Grēku — jo tie netic Man,” proti, visi grēki ir izpirkti Kristus nāvē un tie vairs nenes Bauslības lāstu, bet pazudināšana tagad izriet no neticības. Neviens netop pazudināts savu grēku bet tikai neticības dēļ. Šie vārdi sniedz mierinājuma pilnu mācību.
Līdzīgās e-publikācijas